Manā ģimenē ir citādāk. Es jūtos nevis vienkārši ignorēta, bet "excluded".

Ko darīt tad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ģimene nav viss. Vienā brīdī ir jālaiž viņi vaļā – vēl jo vairāk, ja ģimene ir sačakarēta – Visums nekur nav noteicis, ka katram būs jauka un mīloša ģimene. Bet tas nenozīmē, ka tāpēc tavas eksistences jēga vai vērtība krītas, gluži vienkārsi ir vairāk izaicinājumu, kuri, starp citu, var veidot arī ļoti spēcīgu personību.

Tu kļūsti pats par savu ģimeni un veido sev apkārt tādu cilvēku loku, kuri ir līdzīgi domājoši un līdzīgās vērtībās balstīti. Tu atbildi par savu dzīvību, drošību un emocionālo veselību – tu, nevis citi. Bērnība ir cauri, sākas labākais, neatkarīgākais laiks dzīvē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, 34 gadi ir tas vecums, kad ģimene ir cita stāvokļa konstatējums.

(Reply to this) (Parent)