ar kājām zemē un degunu mākoņos

viena no pasaules lielākajām baudām ir gulēšana. seksi, dragi end rokenroli nestāv klāt.

Taisnību sakot es ar sevi lepojos un esmu laimīga! kaut arī hroniski nedagulējusi.

Sākas mandrāža. Jeb prezentācijas pasākums ar sarkana samta dīvāniņiem tuvojas vēja spārniem. Jau ir tepat aiz stūra.

nekas nav grūtāk kā no gara un ilgi tapuša teksta uztapināt īsu kopsavilkumu, turklāt - lai būtu vēl arī "inčīgs"... oi...

Teikums no "Dienas Biznesa" raksta par Eloctrolux:

"Jau aptuveni otro gadu esot vērojama tendence, ka iebūvējamās tehnikas segments nedaudz kanibalizē brīvstāvošās tehnikas segmentu."

Pēdējā laikā labais garastāvoklis izteikti kontrastē ar apkārtni, kur ik pa laikam notiek kaut kāda ņemšanās, depresīvi emociju izvirdumi un kaut kas tāds. Tamdēļ ik pa laikam gribas sapakot čemodānu un pārcelties uz dzīvi tikai savā pasaulē, ignorējot visu apkārt.

Tomēr, tomēr, tomēr - ja neskaita visus šo ņemšanos, pēdējās dienās ir bijis tika daudz kā skaista - piemēram, putni dzied kā dulni, apņēmīgas kundzītes rindā, pirts un balts šunelis.

šodien mani profesionāli sakrāsoja un profesionāli safotografēja

pēc sušī rullēšanas un vīna dzeršanas vakar, šorīt esmu varonīgi piecēlusies pirms sešiem, apsitusi rīta darbu cēlienu... un tagad varētu mierīgi kaut kur stūrītī saritināties un dusēt, ja vien visi pārējie kā normāli cilvēki nebūtu atnākuši uz darbu ap deviņiem un tagad tik aktīvi negrabinātu klaviatūras.

Organismā pa tam dienu no dienas nostiprinās vaļā palaistā balona brīvības sajūta.

ak dievs, kā negribas strādāt... kā gribas vēl nedaudz pagulēt un tad gozēties saulītē vai doties garās pastaigās gar sētām, kurās zied ceriņi...

zaļum zaļa zāle un laimīgs suns pa vidu, kam neko citu nevajag kā dauzīties un pie kailas kājas pieglausties... viss jūnijs priekšā un plāns priecāties.

šodien ir bubināmā diena...viss ir slikti, viss ne tā

taisnību sakot šitas jau sāk izskatīties pēc nerakstīta likuma - tikko tu cilvēks ar baudu sarēķini kāds varētu būt tavs konta atlikums, pienākot algas dienai, un ko tik tu visu ar šo konta atlikumu nevarētu iesākt.... tā parādās kāds no tavā finansiālajā/morālajā aprūpībā esošiem pilsoņiem ar spiedošu vajadzību un iesūc nāsīs visu konta atlikumu vai pat nedaudz vairāk.

Un tā nu es te atkal sēžu un domāju kā pārāk neiebraukt overdraftā līdz algas dienai... un mierināt sevi ar domu, ka tu cilvēks šajā dzīvē veic sociālu misiju.

gājiens zem lietusarga starp fotogrāfijām, kurās Latvija tagad un toreiz
dūdas un bungas Andrejsalā
braucošs vilciena sastāvs un pēkšņs salūts virs pilsētas
jocīgs nakts tramvajs ar laikam jau viesstrādniekiem, kas dodas uz tusiņu kaut kur Juglā
pamācošs citu cilvēku strīds jeb neprovocē vārdos notikumus, kuri var notikt arī īstenībā
dzērveņu uzlējums un nacionālās zvejas īpatnības
nakts beidzas, kad aust jauna diena

kad tev dakteris liek dažas dienas pagulēt mājās, lai beigtu iekšas klepot ārā, sajūta ir gluži kā skolas laikā - gribas palēkdamies skriet uz māju, mētājot skolas somu pa gaisu.

Šodien ir tāda diena, kad gribas iekāpt kādā autobusā, kurš brauc labi tālu, piespiest pieri pie stikla, pret kuru sitas lietus, un skatīties kā aiz loga mainās ainavas. Aktīvā dzīve pirms un pēc autobusa - bet pa vidu pielijušas ainavas un miers.

brīvība būt pašam un kaut uz mirkli neatcerēties, ko no tevis sagaida, ko grib redzēt cilvēki blakus

brīvība būt nekādam - neinteresatam, neerudītam, neloģiskam... gluži vienkāršu būt tagad un te

brīvība atbrīvoties no bijušā un nedomāt par to vairs

Pašlaik ir tāda starpsajūta - bijušais ir noslēdzies un jaunais vēl nav iestājies. Līdz ar to grūti nostāvēt mierā. Te gribas ķerties pie vecā un labi zināmā, kaut arī ir skaidrs, ka beigts ir beigts un cauri ir cauri. Te - ķert rokā kaut ko jaunu, nezināmu, līdz ar to nedaudz bīstamu. Un visvairāk bail ir tādēļ, ka nav zināms, vai priekšā maz kas jauns ir...

dzeltenas purenes grāvjos, nemitīgi čivinoši putni, pavasara spirgtais zaļums, klusa jūras čaboņa un saules siltums aumaļām pārlīst pār ādu, pirts īpašā smarža. No otras puses cilvēku vājības, ļaunas dusmas un nespēja piedot, vecas lietas, kuras joprojām maisās pa galvu un neatstājas. Viss ir tik dažāds - gan labs, gan ļauns, gan skaists, gan neglīts. Laiks lielajai pavasara tīrīšanai mājā un dzīvē.

Vakar kājāmgājiens Jugla-Čiekurkalns-Mežaparks un atpakaļ, šodien velobrauciens Jugla-Priedaine-Jugla... Kājas un ne tikai tagad sāp, bet tāda laba sajūta.

kulinārs no manis tomēr nesanāk.