ar kājām zemē un degunu mākoņos

Pašlaik ir tāda starpsajūta - bijušais ir noslēdzies un jaunais vēl nav iestājies. Līdz ar to grūti nostāvēt mierā. Te gribas ķerties pie vecā un labi zināmā, kaut arī ir skaidrs, ka beigts ir beigts un cauri ir cauri. Te - ķert rokā kaut ko jaunu, nezināmu, līdz ar to nedaudz bīstamu. Un visvairāk bail ir tādēļ, ka nav zināms, vai priekšā maz kas jauns ir...