Ir baigās problēmas, ja ir jādefinē, kur cilvēkam ir tiesības rīkoties un dzīvoties tā kā viņš uzskata par vajadzīgu un ērtu sev, un kur šīs tiesības beidzas, ja ar savu dzīvošanos šis cilvēks pamatīgi bendē dzīvi sev apkārt esošajiem cilvēkiem.
Brīžiem gribas kliegt - ja gribi dzert nedēļu, tad dzer - bet reizē neprasi, lai tev blakus būtu mīloša sieva, kas taisa pusdienas, tīra dzīvokli un rāda laimīgu ģīmi par taviem šļupstošajiem dzīves pārspriedumiem.
Manī visa tolerance un iejūtība ir nomirusi beigta.
Brīžiem gribas kliegt - ja gribi dzert nedēļu, tad dzer - bet reizē neprasi, lai tev blakus būtu mīloša sieva, kas taisa pusdienas, tīra dzīvokli un rāda laimīgu ģīmi par taviem šļupstošajiem dzīves pārspriedumiem.
Manī visa tolerance un iejūtība ir nomirusi beigta.
Lai gan tur jau arī ir tā nelaime - lai ārstētos, tas ir jāgrib. Bet cilvēks ir pilnīgā pārliecībā, ka viss ir štokos, un visādi radi un draugi te tikai ceļ brēku par neko.
Vispār skumji, jo šī ģimenīte nebūt nav rets izņēmums un Latvijā šī sērga ir ļoti plaši izplatīta.