ar kājām zemē un degunu mākoņos

Skrien, lai paspētu. Meklē savu kursu. Centies ar zināmu cienību ieslīdēt Lielajā aulā. Ilgi un dikti aplaudē cilvēkiem, kuriem arī dod diplomus. Beidzot dod arī tev - Urā! Dekāns pat atceras tavu vārdu! Dāvana programmas vadītājai. Puķu ražas savākšana no radiem un draugiem. Foto uz LU trepēm, pa kurām iepriekš nedrīkstēja iet. Mazāki foto pie ziedošiem krūmiem. Puķes ir par lielu un smagu un tāpēc, paldies dievam, vienreiz var iet prom un ielikt viņas spainī darbā. Un tikai tagad, kad viss aiz muguras, piezogas apziņa, ka, iespējams, lielāko daļu no šiem cilvēkiem, ar kuriem zināms dzīves posms pavadīts kopā, tu vairāk nekad nesatiksi... Neteiksim, ka tas tā ļoti būtiski un skumji, bet dīvaini gan.