ar kājām zemē un degunu mākoņos

Sestdien nominu 43 kilometrus un secināju, ka visi līdzšinējie izbraucieni pa asfaltētajām virsmām ne nieka nav vērti. Tikai tagad sapratu, kāds ir mans ritenis, ko viņš var, un, ko varu es. Un visu ņemšanos un mocīšanos pa gandrīz bezceļiem atsvēra nonākšana visu aizmirstā stūrītī pie Gaujas, kur noslēpts no laivotāju acīm bija aizaudzis ezeriņš, no kura tūlīt tūlīt varēja sagaidīt iznirstam kādu pasaku tēlu, jo tādas vietas var pastāvēt tikai fantāzijās. Turklāt nekas nav labāks par aukstu, nesen slauktu pienu lauku mājās, pa kuru pagalmu saimnieko ar klēpja sunīša raksturu apveltīts rotvelers vārdā Boss.