[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Monday, September 17th, 2007
| Time | Event |
| 11:57a |  glauni paviļājos kabrioletā, jo bija jau laiks un steidzos pēc paciņas uz vietējo pačoliju biroju, kurā piedāvāja arī kopēšanas pakalpojumus, kserokopijas, tālskati, telefaksu, faksimilu un dūdiņas ar auskariem un dikti resniem zeltnešiem, lai gan no otras puses es biju es pilsonis un man bija pase, es nejutos ērtit savā en ādā, tāpēc lv de jp kp kpp pp nuja tu saprati atminamo mīklu un dusmas pārgāja kā nākotnes faksimils atkal atkārtoja savu paklonu un mēs kopīgi iedzērām glāzi ruma, lai gan citā realitātē tā bija glāze tīrākā rudens ūdens es ar bereti galvā izskatījos smieklīgs, jo gaisma ir vienmēr dzidruma stalažās un es nevaru saražot tik daudz rundāles pilis, lai logā paliktu atmiņa par maniem ieganstiem, tāpēc es mēģinu attīstīties un tīrāks būt ik brīdi, lai ar jauno brīvības slavu mani salvadori manas mazās atvases glaudītu ruma pakausi un dusmās es izgāju laukā uz terases, lai ar gaismas paviljonu izdibinātu ledenēm pakaušus un dusmās par graušanas mākslīgo skolu izdvesu gaviles par menstruālo ciklu kura gavilēs dusmas un dūņas un rudens gaviles ar taifūna skrūvi un durstīgas amonjaka lakstīgalas un dievnama gald un tēvišķās rakstības raksturlielumi un dainu skapis ar klaigājošu gaili uz laktas un dusmās ievīstītu laikabedri un daiļskanīgu seksti bet rudens parādīja laika katastrofu un biedri sadevās pa lietuviski rokās, lai suminātu biedri, kurš patiesais briedis man iespļāva acī un gaidīja burkānu sulu uz paciņas rakstām, lai sveicināts dievs un dzeram ar lielāku garšu kaut ģenētiski modificēts un laikā nepiedāvāts tas izskatās pieklājīgs un kaklasaitē noslaucīts un nosusināts ar skārda pušķi un pūderī izrakstīta recepte man sola daudz naudas kā magonei pielej šokolādi kopā ar moku un domā, ka tā tagad būs vienmēr |
| 12:33p |  caurums vējā iekarināts mēlē, lai dod labu skaņu un lai nemēdās, jo galva, kad attaust, tad rodas sajūta un godam paredzēts galgamešs tad rod sakarības savās armijās un sūta dēlu patupēt uz celma miermīlīā pulp fictio mežā, lai ar pirmo tramvaju jau dotos uz portugāli un gaidītu tur jampadraci, kura vectēvs ukrainā mira divas reizes katrā pasaules karā un vai tiešām klaipēda bija tik ļoti iesaistīta, ka gadskārtējā laimes sajūta mani nepanāca ir to vēlējušies un gaida locīšanās mākslu | kungs kungs pagaidiet, tagad atveriet žalūziku kā plakstiņu divos vakarā un kad diena vēl nav aizgājusi, atraidiet piedāvājumu priecāties un gaisma atradīs savus baušļus pasētos un gaismā radīsies vārīgas vietas, bet no izpildkomitejas es atvadījos ar plakātiem un vairs nekad nebūšu tik izpūris, jo par imidžu un par sētas vladu ir jārūpējas ar kalnciema ielas telefona stabu, kas dzemdē un kas roka kabeli, es iztinos pa šoseju pa labi un ar labu gribu pa kreisi un paceļu roku, skolotāj izsauciet mani |
| 4:03p |  ibsena vējstikls palika tūtā, jo atnāca radītājs un sāka izkārnīties tam nepieredzētā vietā, tā neparedzēta viena uz viņu bļāva vārnas, bet tas izdevās kā brāļu kapos atbalskotos kā kad, tad atnāca gailītis un drebelīgā balsī ieskicēja kopējo ainu, kas sāka attīstīties un neņēma neko vērā, jo bija jau iestājusies nakts un gaismas pietika tikai azaidam un tad nu nāca lielais melnais kārklu vanags un ar dusmu graudiem apmētāja zupas vārītāju brālību un dungodami tie izklīda kur kurais, lai pret rītu atrastu zupas katlu tukšu, kurš tik daudzus cilvēkus spēja nogalēt ar vienu vārdu vien, tā gaismas pils kas pacēlusies pār māllēpēm un lamā no panckām arā lingvista māsīcas brālēna dēlu, bet tad ieradās poltraks un visiem izgrieza šķēres no vēnām, ka palika visi tikai apakšējā stāva veļā un gaismas paliknis bija izbrīnīts un nevarīgi skatījās manā ēnā, kura auga augumā ar katru stundu un raiti rosīja degunu kā pingponga raķētei ieslēdzas bākas uguntiņa pašā raidlaika sākumā un godīgi bērni sadodas rokās, jo godīgus bērnus sliktie onkuļi netriec nost uz gājēju pārejas, bet tikai ar barbiturātiem draugos esošie brauc iekšā tramvaja pieturās un tad atnāca tramvaju un torlejbusu pārvaldes loceklis un teica tādus vārdus, no šīs dienas only tikai autobusiem būs pieturas, bet mūsu transporta brālība stāvēs uz ielas brīvi kā putni, kas brīvi pacelties un brīvi nolaisties, bet pirms tam nokompostrējiet mūsu mīlīgā olimpa biļetītes un brauciet uz mežaparku nosalt aukstā karuselī un tad dzeriet pa ceļam melnu krievu balzāmu, bet nepārsātiniet, jo vēl nākamā dienā būs vajadzība to pielietot pie arbūza, lai atsvērtu sarkanos svētkus, bet godam noaklpots dievkalpojums sadodas rokās gods ar dievu un iztaisās par svētku galdu, kura saknēs bambusi drepelē un neļauj nobeigt pasaku, jo laikam kāda jūta slēpjama vai kaut kas svarīgāks un es tad nu domāju, kā jūs mani pamanījāt tādā melnā piķa tumsā kad es ar brālēnu mopēdu dzinu prom no tā saimnieka saimes, tad visas gosnas kūtī māva pret mēnesi tā kā, kad būtu balle |
| 4:10p |  kad guvernante pienāca pie maniem ratiņiem, bija palikušas tikai tievas kājas, bet tad es sāku šūpoties un prasīt nepazīstamam cilvēkam sosi un viņš arī iegrūda kaut kādu šokolādes vafeli ar tintes pildījumu un es maziņš un bez prātiņa būdams sūcu, kamēr dabūju aukstuma pumpu un mamma veda uz ambulatoro dispanceru, kur palaiž tautā lielos varoņus, tā ar daudziem, iespējams, notika bērnībā kaut kādi izmantošanas gadījumi, bet es jau bērnībā savu universu cēlu un ko man tagad tajā darīt, būs prasīts, bet tas nav gluži godīgs jautājums, nedz arī gādīgs un galīgi ne grādīgs, tāpēc iedzersim par plikadītādm, teiks kāds dzīru speciālists, bet es tāds nebiju un tāpēc savā universā ievilku jaunu trubu sistēmu, lai uz nākamiem divdesmit gadiem to aizmirstu un dzīvotu tīri izdomātā vidē kaut kur virs savas izdomātās pasaules, sava universa un pasaules, no kuras nāk cilvēku balsis, tāpēc es vienās apenēs kā āpsis devos gaidīt stacijas pulksteni, kad tas apskries vienu apli un tad devos mājās, lai būtu ko pastāstīt, ka es redz biju tur un tur un tā būtu laba izklaid aiziet uz staciju un nostāvēt tur vienu apli, sanāktu tīri gandarīgas iespējas dabūt rokā visas tās blaktis, kas ar mani rugājās un dusmu uzplūdā gaida manas iemaukta gandžas dabūt pa seju un aizlaisties, lai ar skaistām acīm būtu labi graudus glabāt tik pievilcīgā iemetinājuma standartā, tāpēc es gaidu un tusnīju ar bekonu uz palodzes un nevaru gaidīt tik pievilcīgā apvārsnī, jo godam tas viss tikai tagad sākas un gudrība izplēn kā saules pinuma māga, kad ar lakstīgalu ievemju sev kabatslakatā un nevaru domās patverties no papīrgroza laimes nesēja ļaunā karikatūrista un domās ļaujos pievilkties pie sērgas un katapultēties uz visiem dienvidu ļaunajiem gadumijas gandarījumiem. dod ma ak šausmas punkts ieskrēja, bet tas jau nav lielais konglomerāts, kas mani apture es jau tagad iedomājos kā vienu apli tur tērgāju un dusmās laužu sev kaklu par pastaro tiesnesi un citiem laimes meklētājiem nemaz nerunājot |
| << Previous Day |
2007/09/17 [Calendar] |
Next Day >> |