[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, September 12th, 2007
| Time | Event |
| 10:17p |  slaucīt nepiederošiem ieeja aizliegta, jo tas jau atkārtojas kuro reizi un tad es atmostos un nevaru nostāvēt tādā stāvā un bēgošā vilnī, jo gaisma jau aust un es nevaru satuvoties, bet galvenais cilindrs atteicies atteikties, jo tas jau ir bijis un tagad uz ibizu un lai ir viss no jauna un nebijis lai ir bijis un otrādi un lai mainās nē es par to neskumstu, man tas rādās iespēju lauciņš un gunis deg, jo es nepīpēju un galvas ripo jo pūķis ir ieradies un gaismas terases ir baltas no plīvuriem un es nevaru sastapties skatieniem tiem daudzajiem pūliņiem, kas rok man bedres un tajās iekrīt slazdi un tad atkal nāk jaunais laikmets ūdensvīra laikmets izkausē polusu un atlaiž no darba jēzu, lai tas dikti labais gadalaiks turpinātos vēl divdesmit tūkstošus gadu un tad es raugos tik dziļi iekšās, ka redzu iesprūdušu ķirurgu, kas man neļauj dziedāt, jo saka ka es tad miršu ja neklausīšu, bet es arī neklausu un dzīvoju |
| 10:23p |  bet belokūrovs ieradās novēloti un nevarēja mani saganīt tik tālu es biju iepeldējis bez apakšbiksēm un pat bez vestes, jo izturēt vairs ilgāk nevaru, bet dodos dziļāk slapjā zālē, jo galva neklausa un pirksti paši skrien pa tausti un nes man klāt visādas dīvainības, piemēram, ausis, bet es neņemu vērā piekasīšanos, jo tas bija no manis neatkarīgie argumenti, kas ar bravūru un sārtiem plīvuriem gāja gājienā pret maija svētkiem, kas bija pilni ar "kuru", jo tas atkārtojas un nāka nākamā paaudze un drostalas izskatās pašceptas, bet kopējā morālā nostāja negrūst, jo izgājuši caur pārdzimšanas ciklu jaunie dvēseļi ieņēmuši jaunu svaigumu, ko notriekt šai laika skrējienā pret brezenta malām un telpas skalām, kas aprēķināmas un atkal jau attiecināmas pret "kuru" un tas piedodams, jo gaisma dzīvo 'vālols, tā aug vālos un to kašķejs ar šķību izkapti savai dāčai vālē ar kapli ar sprunguli, kamēr zāle nepretojas un tad tas to iegūst kā pelagajeas tantes trauslo stāvu, kad tā gāja bojā savā istabā guļot uz grīdas un krācot |
| 10:31p |  klozetā viss bija mierīgi līdz brīdim, kad es iznācu papīpēt stūra dīvānu, kas bija atstāts uz ielas stūra kāda rīcībā un izskatījās apetetlīgs, jo tam nebija noteiktas nozīmes, bet krāsa bija kokrēti brūna vai zaļa ar auskariem un begemota stāviem divos drūmos kabrioletos un nevarības novīdības piebalsošanas nevīžībā un tā nu es skatījos divos ieganstos un nevarēju bravūru savu dabūt nepilngadības skaistajā saulē, kas mani biedēja |
| 10:35p |  bet tad mazais begemotiņš iznāca krastā un visiem piekakāja smilšu kastes tas bija no citas operas, tāpēc lūgtum atvainot nevainīgo zvēriņu, kas kož kājās, kad rodas izdevība skatīties uz augšu un tad laisties lejā ar trosi un nevarīgi baudīt dzīvi, kas sola kuro jau gadu divas iespaidīgas lietas - bravūru un gandžu ne glamūru, kura gaišie prāti nevar manās ikru vācelēs sadeldēt tik neviendabīgos iemauktus, kuru biezais slānis jau mani pārsteidza pašā sākumā, bet tagad es dodos vēl dziļā bekās un taisu skaistas acis, kad uz mani skatās intūristi un bolas milicionēri un gaida patiesības artavu ar gatavu cepuri pastieptu iemetiem šnabi pudeli divas kastes buntes rododendru buntes marmoru un skaitiet līdzi svētajam garam biedram staļinam |
| 10:38p |  tad nāca brakanjēri un naudu rija kā artavas es glupi smaidīju līdz brīdim, kad mani ar nazi atņēma dzīvībai un es dundegas repšem pie rubli pie latu dodiet padzerties akmeni dodiet izsisties silē par prezidija locekli klausules sultānu nepieskaitāmu rudeni un dundegas repšes sulaini nē atlaidiet, lai varu skriet, kur mute rāda divas sārtas ogas zārku nododiet manas aizas tik dzidrā salpetrī, ka no plastmasas nevar izkust tik ātros soļos, kas ar dzestro augustu nobendēja nākamo vilcienu jo tas pa sliedēm izskrēja uz perona un to notrieca bērnu ratiņi |
| 10:51p |  azbests mani pārsteidza nesagatavotu, jo es nebiju iepriekš paziņojis bar balto nakti, kas nolaidīsies, lai manas aizas aizpildītu ar auzu putru, bet tas atgadījās atsevišķi, tāpēc nevaru ierosināt galadrielu tik dziļi svītā sadrupačot, bet gultiņa tai paliek silta un es nevaru ilgāk to visu paturēt prātā, tāpēc sajūku prātā un iznāku no pirts jau kā jauns cilvēks, kā cilvēks vedams, kuru ved to aizved noved un pamet kā sūdu gubiņu tā teica bekonam drauga drauga geja draugs, kas bija strādnieku šķira un bija gatavs sist pa seju visiem pediņiem, bet tik tālu tas nenonāca līdz tiesai jo no galvas līdz kājām bija patiešām grumbainas ietves netveramās iegansta izlietnes un grumbuļainas sienu kavalieres un es mērķēju tik tālu visumā, ka tas atbalsojas un es nevaru dabūt garajā rindā vairāk par pieciem laidņiem melnajiem |
| << Previous Day |
2007/09/12 [Calendar] |
Next Day >> |