| Pasteikgsimies |
[1. Sep 2013|00:06] |
| [ | Music |
| | Antiphona et Psalmus 'Regem cui omnia vivunt' | ] |
Paldies tumsa. Paldies Zelenka. |
|
|
| |
[2. Aug 2013|17:56] |
Pie letes viens pēkšņi kliedza:
- Ej prom tu ar savu gurnu.
Ja es gribu atļaut sev ko maigu, tad noglāstu sunim purnu. |
|
|
| |
[1. Aug 2013|21:14] |
| [ | Mood |
| | smagums vaigā baigs | ] |
Mīlējat - nē, spējīgi neesat. Apskaužat, ar aci nozogat - jā, ik mirkli. Bet ko jūs, mīļais muļķu bars, noskaužat. Ko nopeļat. Domājiet, domājiet. Un mīlējiet. |
|
|
| |
[1. Aug 2013|12:43] |
|
Makaroni nav dzīvē manā ēdiens. Ne olu, ne graudu, ne spaghetti, ne ravioli, ne tortellini, ne frescas, ne seccas, ne citas pastas. Jo 13 gadu vecumā, Stabu un Brīvības stūrī pusbadā esot, 10 minūtes pēc tam, kad noriju, negremojot, puskatlu šo brīnumu taisītus po flotski, atvēmu tos visus vannasistabas izlietnē, tādā pat paskatā kādā tie bija stāvējuši katlā. Vien te viņi stāvēja ar atvemtā smaku, bet es stāvēju pilnība traumatizēts. Līdz kāds mūs savāca. Pēcāk domāju, cik labi, ka ir kāds, kurš savāc. Pat, ja cilvēkam par to samaksāts. Bet makaronos joprojām jūtu vēmekļu smaku. Un jo dārgāk, eksksluzīvāk tie saražoti un pagatavoti, jo absurdāki tie liekas. |
|
|
| par baltajām dūjām uz baznīcas kores vai estētikas skolu 'Sparģelītis' |
[31. Jul 2013|23:58] |
|
varbūt man vajadzētu izkārnīt sirdi te tā dūšīgāk par dzīvi dzimtajā ārē, bet sentiments mani nomāc. Cilvēcīgi slavēt robustumu un prāta skaidrību gribētu. Skaidrība - skan gandrīz par cēlu.. Pagaidām, ja godīgam būt - apkārtnē griezīgs aptumsums. |
|
|
| suuri |
[24. Jul 2013|01:53] |
| [ | Mood |
| | suudi, suudi vien | ] |
Kas var buut bezjeedziigaaks par pamoshanos peec pusnakts? Vai peec gruutas aizmigshanas peec 9iem salds, visa regjenereejosh miegs liidz pus7 no riita ir par daudz prasiits?
Stundu un veel mazliet tu, protams, meegjini atkal aizmigt, bet, kad praats jonjiem vien sarazhojis veel vienu eksemplaaru nebaudaama Uulisa, tad veel debesis nolemj noskaidroties un caur priezhu zariem meeness prozhektora gaismaa tiek izcelta tieshi tava gulta. Jaa, tieshi tava gulta, no visaa apkaartnee pieejamaam gultaam, varu dereet, shis meeness shonakt visus speekus atdos tieshi tavaa gultaa.
Ko dariit, celties, izlikties, ka riits? Ievaariit teeju? Iet skriet? Lasiit? Ko dariit? Vai tieshaam viss kas pienaakas ir nozheela, par to, ka neatrodies, kur atrodas tavs suns, kursh ik reizes nekautreejas buut apskauzhami staavaa sajuusmaa par piedaavaajuma paaris stundas pakliist pa kluso pilseetas apcirkni? |
|
|
| mazaa mazo lidmashiinu patvertne. |
[11. Jul 2013|17:23] |
| [ | Mood |
| | Debesis daasni daardin | ] |
Nojaukt gribas visu leeto, aatro, ekonomiski izdeviigo un taa vietaa laikietilpiigus projektus celt, pilnus darba miilestiibas un bezapzinjas sapnju.
No otras puses, ja apkartnee saceltos mana aizspogulija, cilveece kaa masa saaktu baidiities. Trauksme kljuutu smagaakas par gaisu. Juus kliistu pa pilseetu un bijiibaa kautreetos, novaargtu. Es ceru, protams, ka juus nenoveerteeju, jo juus savaaktos un kljuutu mazaak netiiri dziivnieki. |
|
|
| Atkal par baileem. |
[10. Jul 2013|23:35] |
Fakts, ka dzimtajaa pilseetaa nav istabas, kur meenesi nomesties, tas uzpleesa reetu, kura es pat nezinaaju, ka ir, lai gan varbuut pat ne reeta, atceros to kaa vaardus Latvijaa naakam no muteem. "Nekam tu tur neesi vajadziigs" reeta. patiesiibaa jau ne tikai Riigaa. un patiesiibaa ne reeta, bet gan centiigi no tuvaakajiem kalts kapakmens.
Strashnaja paroda tie vienpatnji.
Lai nu kaa, mana sirds saka, ka ir laiks atkal doties sveetceljojumaa gar Portugaales piekrasti. Pastaigaat ikdienas dazhus desmitus kilometrus saulee. Taa ir nereaala energjijas, potences un laika shkjeerdeeshana, bet, jaa bet. Paspeeleet "kas svariigaaks" speeli ar sevi arii nepaspeeleesi. Taapeec, ka gudrs un paargudrs. Lai gan idiots arii. Kaut taapeec, ka nevaru saprast, kaapeec esmu idiots taads. Divaini buutu, ja saprastu. Ja saprastu, buutu gudrs ar visu pieraadiijumu, ka idiots.
Man ir bail iemigt, bail redzeet juuru. Dzirdeet shalkas. Man ir bail tik pavedinaatam. |
|
|
| |
[16. Jun 2013|14:23] |
Tirli tirli tramīgums. Zem mana beņka zvirbulis tancinās.
Svētā diena svelmīga. Ticu aiz vientulības nomirt spēt.
Veca sievietes mute nokožas cepumā. Nebaudāmi rievās lūpas, siekalas vecas un iestāvējušās.
Mans zvirbulis atgriežas. Tirli tirli krūmājā bužinās.
Pats es nezinu kā man pieiet. Lai nāk tie tumšie padbeši, virs galvām dārdēdami. |
|
|
| |
[5. Jun 2013|00:02] |
|
po zhiznji izslaapis kaa noskreejies jods |
|
|
| saufit |
[17. Maijs 2013|13:26] |
|
shodien biju atkal iegaajis graamatniicaa. Es vienmeer turp eju ar ceriibu. Reizeem panjemu kautko aiz kautkaadaam cienjas juutaam vai pienaakuma apzinjas (nevar tik ilgi dziivot kaadaa pilseetaa un nelasiit vinjas autorus), bet shodien, kad triecu aces paari graamatu kalniem, starp visaadiem burtiem, nozibsniija “A.J.Jacobs”. Pirmo minuuti nepratos, kaapeec sejaa paraadiijies smaids, no kurienes manii tik juutas siltas. Un tad es atcereejos.. Atcereejos kaa vinja, tualetee uzietaa, graamata mani bija izglaabusi tai depresiivaa vasaraa, kad mana vieniigaa nodarboshanaas bija nesabrukt un doties uz vecpilseetu kafiju dienishkjo nodzert. |
|
|
| kaada nupateeja (eben gerade) sapnja atstaastiijums. |
[5. Maijs 2013|18:08] |
Visi teeli mees kaa mirushi, peleeki, noskrandushi un padilushi, taadi kaa ar gadiem neasinaatu, noputeejushu un cietu ziimuli ziimeti. Un daba, apkaartne taada pat - bez kraasu. Un visi mees kustamies, ejam leenaam veselu muuzhiibu. Ejam liidz iegustam kraasu un vieglumu, liidz kljuustam dziivi. Padziivojam aatri un tad atkal viss peleeks. Visi mees peleeki un iet gruuti, mee ejam atkal leenaak par leenu. Skatos uz liidzgaajeejiem un manii sametas dusmas, par sho vilkshanos, pat to cik mees nedziivi un neeksisteejoshi, kaut zinam, ka tur taalumaa tachu atkal ir visa saakums.
Saaku skriet. Un tai pat mirklii apskaidriiba, izraadaas, neviens neskrien, jo gaisa bliivums ir tik liels, ka skrieshana ir aptuvena skrieshanai darvas baseinaa, kaut skreeju, kustibas nebija aatraakas par apkaarteejo vilkmeeshanos. Nodomaaju, bet vajadzeetu just nogurumu vai vismaz paarpuules muskuli.. bet jutu neko, varbuut vieniigi kaa dusmu kastrolis saacis biistami vaariities. Un, kad kastrolis vaaraas arii galva nezina miera, taa atmezhgjiija, ka gaisa bliivumam jaanaak no visu peleeko dveeselju dziives smaguma un dalot to pa katrai galvai, virziibas paatrinaajumam jaabuut viegli iespeejamam. Atlika taatad vien pierunaat visus skriet.
Peedeejaa kadraa es shkjeersoju robezhu no peleekaa, nedziivaa ar lielu koka gabalu rokaas, "krustu" buutu par banaalu teikt, bet liekas tas bija krusts, ar ko ietriecos kraasainaa pasaulee un, nenokontroleejot paareju no smagaa gaisa vieglajaa, nenokontroleeju kustiibas paaatrinaajumu un ietriecos vitraazhaa, caur kuru naaca siltaa saules gaismas. |
|
|
| |
[3. Maijs 2013|16:27] |
|
man nav ar ko parunāt |
|
|
| |
[25. Apr 2013|08:30] |
|
mani sapnji -tas ir arhitektuuras zinjaa kautkas pasakaini fenomenaals. |
|
|
| |
[21. Apr 2013|20:40] |
Mani neliek mieru sapnis no šonakts, kurā mēs, 4 cilvēki - ekstrēmisti, visi bravūrīgi, viens par otru lecīgāki, sākot riteņiem šķērsot Vanšu tiltu, gar sānu man aiztrauca savecējis kungs. Kad es viņu uzlūkoju, viņš bija jau ķēries pie sirds un mirklī, kad viņš krita, es atrados pie viņa sāna. Tam sekoja mana komanda visiem stāt. Pēc kā visi uz mirkli pamira, bet kad atsākās, tad visi jau haosaa. Viens no bara tukšoja riteņa riepu, otrs no neziņas tirinājās līdz pagaisa, trešais palīdzēja vinju noguldīt uz zemes un atiestatīt dzīvību.
Jocīgākais tai visā bija mana kopābūšana ar 3 cilvēkiem. Bara čomiskums.
P.S. Vakar biju Klagenfurtē, no skatloga uz mani raudzījās daudz baltu begemotiņu. |
|
|
| |
[21. Apr 2013|19:57] |
2. grāmatu es nopirku cilvēkam, kurš man reiz kopīgā grāmatnīcas apmeklējumā jautāja,
kas notiek krievu modernajā literatūrā, man šķiet tas notika pirms pāris gadiem.
Toreiz es nekādus taustāmus piemērus dot nevarēju, jo vācvalodīgo grāmatnīcās
krievu rakstnieki ir tikai Dostojevskis, Bulgakovs, Turgeņevs un Čehovs.
Bet pirms pāris nedēļām, kad biju atkal grāmatnīcā,
stāv un skatās - liels, balts un ar zirga gavu -
un es stāvu un skatos un nesaprotu, vai man delīrijs vai pasaulei ap mani delīrijs
- Peļēvina Tolstoja murgs (Tolstois Albtraum). |
|
|
| |
[13. Apr 2013|10:11] |
|
Vienmēr, kad cilvēks ir teicis - "es ticu Dievam", mans prāts to ir reducējis uz - "ja tic, tad neeksistē". Jo kautkam, kas pastāv, nav vajadzības ticēt. |
|
|
| Sapņu ceļi |
[12. Apr 2013|10:46] |
Laukumā aiz Rātslaukuma uz pakāpņveidīga būvējuma atradās niecīgs ūdenskritums. Varas vīri nolēma, ka tas būtu jāizmanto efektīgi, tad nu tam blakām parādījās niecīgs begemotiņs, suņa izmērā, kas tagadiņ pie strūklakas dzīvot varēs un vienmēr no ūdens atdzerties. Bet, lai kādam neliktos dīvaini, ka pilsētas centrā dzīvo begemotiņš, viens papildus begemotiņš parādījās krastmalā uz kāpnēm, kur begemotiņš vienmēr var nokāpt Daugavā un atdzerties.
Pēc kāda laika laukumā parādījās arī kāpņveidīgs padziļinājums, bet uz tā - varena pusaugu begemota bronzas skulptūra, uz skulptūras plāksnes lieliem burtiem iegravēts vizēja uzraksts “BEGEMOTS”.
Un, kad jaunieši norunāja kautkur tikties, tad neviens vairs neatcerējās Vecrīgas laukumu nosaukumus, tika teikts “Tiekamies laukumā, kur begemots” vai “laukumā bez begemota”. |
|
|
| |
[5. Apr 2013|02:59] |
|
nopirku shopeecpusdien 3 gaishas graamatas. vienu no vinjaam panjeemu kaa "vieglo literatuuru", kuru autors, kaa veelaak izraadiijaas, rakstiijis lasiitaajAI. Visu pirmo nodalju vinjsh kokjetee ar vinju, katraa lapaa atgaadinot, ka nemaak un cik gruuti ir rakstiit, bet lai nezaudeetu lasiitaajas modriibu, parunaa arii par globaalaakaam teemaam - piem. kristietiibu. Vinjsh no bazniicas esot izstaajies, ne deelj taa, ka nodoklji jaamaksaa un ne taapeec, ka Kristus vinjam nesimpaatisks, bet taapeec, ka veestures graamataa ko salasiijies, proti, 13.gs. katolju teologjija pilnaa nopietniiba nodarbojusies ar jautaajumu - kas noticis ar Jeezus Krista priekshaadinju. Jeezus bija juuda un kaa visi juudi, tika apgraiziits. Bet peec 30 gadiem vinjsh, kaa zinaams, uzbrauca debesiis, tad nu jautaajums - vai priekshaadinja uzbrauca debesiis jau pashaa saakumaa, zinot, ka Kristus turp dosies, vai arii taa nogaidiija kautkur uz zemes 30 gadus un tad devaas liidz ar Kristu. Briidii, kad staastaa veel paraadijaas Agnes Blannbekina, kas to priekshaadinju esot jutusi sev mutee saldu, es meegjinaaju atcereeties, kas man mudinaaja shodien ticeet, ka dziive tomeer ir jeegpilna. |
|
|
| |
[20. Mar 2013|02:21] |
Kad esi jauns, tu dziivo un kaut neapzinaati - viss notiek.
Kad vecs paliec, tu saac jau baudiit apzinaati.
Bet neviens nav briidinaats - Apzinaata baudiishana ir lamatas (kaa purvs, grimstoshas smiltis).
Var teikt - ar baudiishanas darba saakumu - dziive nosleedzas.
Ir ir atpakaljceljsh.. caur fantaaziju, sapnjiem, naivu neadekvaatismu, shuuposhanos (maates aijaam)..
Atceries kaa tu juti, ko redzeeji, kam bija noziime, kad tev bija 2, 5, 13.. |
|
|