| |
[13. Mar 2013|01:57] |
|
Kad esmu savā gultā augstā, plašā, domās eju aiz durvīm gulties, kur ziemas dārzam dārza trūkst, bet cauri grīdas dēļu vīlēm vēji nāk. Vien, kad starp šiem vīļu vējiem ieguļos, esmu brīvība, spējība bez elpas smagmes elpot. |
|
|
| |
[3. Feb 2013|00:05] |
|
Braucam pa pilsētas teritoriju ar ātrumu 160km/h. Vinjš pie stūres, es pasažiera sēdeklī. Sapnī esmu savāda cilvēka mašīnā. Kāds vēl trakāks pilsētnieks pagrūž mašīnu uz ietves pusi, gandrīz avārija, bet savādais cilvēks neko nemana. Viņš jautā, kas notika.. Es vinjam paskaidroju, bet redzu, ka viņš neko nedzird un to, ko dzird, nepārstrādā, un ko paārstrādā, to nejūt. Tātad, ja maņas atteikušas, tad ari redzēt viņš neko nevar. Bet viņš stūrē un brauc un redz kaut neredz. Tāds es esmu. |
|
|
| |
[1. Feb 2013|04:28] |
|
Bet tīri statistikai / ko ij ēda 1. februāra 2013. gadā / tad nu tā / es domāju, kam gan tiek dzīvēs, vietās un laikos ievadīti cilvēki.agresori / nu jūs noteikti viņu pazīstat / cilvēku, kurš mierīgā dienā sacels vētru, kaut varēja tā nedarīt / Cilvēks, kurš izbojās jums brokstis, kaut varēja tā nedarīt / Un viņš vienmēr ir svešais, kas kā no paēnas izlien, varbūt pat savas ēnas / Tad viņš pazūd, varbūt nomirst.Vai tā viņš paziņo par savu nāvi? |
|
|
| |
[1. Feb 2013|03:57] |
|
Uzskatu, ka nervu pētniekiem es būtu visienesošākais dzīvais eksemplārs, žēli domām, ka viņiem pat nojautas par mani nav. Un vēl es uzskatu, viss vispārīgi notiek falši un neizbēgami sirreālli, kamēr dzīvojam. Un tie kari par varu, gudrību, patiesību, ipaši mazos mērogos, jums tur mušas riņķo. Smirdat jūs, bērnudārza kungs. Jau laiks būtu cieņu un pazemību zināt. |
|
|
| |
[19. Jan 2013|14:02] |
kam drebi atkal tu, dveesele, mana? vai maz pareizi tevi uzrunaaju? kam, radot, tu vienmeer drebi?
vai tas no cieshanu vai baudas shaltiim?
kas buus paari palikushais? vai vergs, sava saimnieka nepaziidams, vai mesija, vai muuzhiigais dzemdeetaajs? |
|
|
| par vienatni 2 |
[11. Jan 2013|22:21] |
Iekārtojies pie galdiņa ar brazīļu kafiju. Bet pagaidi mirkli. Palūkojies apkārt.
Kāda sieviete trīs metru attālumā no tevis, spēcīgi žestikulēdama ko stāsta galda biedrei. Enerģija, kas izplūst no sievietes rokām un sejas muskuļiem rada perfekto kontrastu mūzikai - mierīgiem, transā nesošiem sambas ritmiem. Tieši pretīm tev atrodas panorāmlogs, skatu logs, kur redzama tumsa un garāmbraucošās gaismas. Tās traucas ritmā, par mūziku pat nejaušot. Paņem - atvēsini mēli. Ar gurķiem piebriedināto ūdeni. Vai bauda? Spirgtums. Un vēl viens spēcīgs kontrasts. Malks melnās kafijas. Cik gan tuvs ceļš līdz orgasmam.
Maņas saasinātas, kad esi viens. Dzirdi kā no virsdrēbēm izģērbjas meitenes, pie kases grabina naudas, kāds šķirsta neapmierinātībā savus pierakstus un visu svītro ārā, viss ir meli, Irrtum, māņi. Virtuvē smejas. |
|
|
| par vienatni |
[5. Jan 2013|22:08] |
|
kam zodzies tu, izmisum, manim klāt? kad izdegsi tu, ārprāt? Jau sen gribu jums ardievas teikt. atsveicienā roku māt. lai būtu vaļsirdība atpakaļ kā brīvība un ne mirkli - nojēga par bezsvaru. |
|
|
| Kennst du das auch? |
[1. Jan 2013|00:55] |
Klagenfurte, migla bieza, ar nazi nesagriežama.
Div ar pus gadi nav te kāja sperta. Te, kur manis ir bijis tik daudz, kur no manis ir palikusi vēsture. Mīlīga un tuva.
Reģistrējos Seepark viesnīcā.
Dāmas te vakarkleitās un kungi uzvalkos, sagatavojušies ar sekta glāzēm rokās glauni jauno gadu gaidīt.
Es te neiederos, kā Hesse reiz precīzi manam šimvakaram vaicāja:
Kennst du das auch, daß manchesmal
Inmitten einer lauten Lust,
Bei einem Fest, in einem frohen Saal,
Du plötzlich schweigen und hinweggehn mußt? |
|
|
| |
[5. Dec 2012|18:38] |
|
taada patmiila pret sevi ir aarpraatiiga, teicu es sev. |
|
|
| |
[4. Dec 2012|02:34] |
| [ | Mood |
| | Arbeit macht frei | ] |
Ir viena vieta, kur es vienmēr jūtos mierā - otrajā stāvā no labās puses operas ložā.
Vieta, kur miers burtiski apskauj fizisko miesu
kā, lūkojot augšup abejās, domos un klosteros. |
|
|
| kad zinu, ka ikgadīgā piedzimšanas dienas vēlēšanās piepildīta netiks, varu atklāt, kas tā bija |
[26. Nov 2012|03:11] |
25.nov. vakarā aizmigt, lai prāts, nu Dievs ar viņu, lai paliek kā akā iekritis, bet lai aka ar koka vāku aizdarīta tiktu, lai vārdiem un valodām, kas kaulainajās sienās atlēkājās, lai tās beidzot rimtu, skabargainajā miesā iezuzdamās.
26. nov. rītā, lai garam guruma vietā žirgtums. |
|
|
| als das Kind Kind war |
[23. Nov 2012|01:17] |
|
kad man bija 2 gadi, es gribēju kļūt par rokeri. |
|
|
| pret bezmiegu. |
[2. Nov 2012|01:23] |
|
Atveru šonakt skriešanai sezonu. Lai jau tai miesiņai savs prieciņš un degungalam saltā veča kniebieniņš. |
|
|
| |
[1. Nov 2012|03:14] |
|
Vecums sadragājis spoguli - no acīm salta sniega vētra lēnām garo - difūzs, salts mākonis, kas stindzina un neomulīgi justies liek. |
|
|
| par bailēm. |
[1. Nov 2012|03:03] |
Nakti neguļot, pa manis galvas rieviņām lēkāja tas jaunietis, tas akrobāts, tas viņš, kas bēga no ļaudīm gaisā, pāri pilsētas laukumam pārvilktajiem vadiem, tiem, kas noturēja vienu centrālo laukuma gaismas nesēju. Viņš bija nēģeris? Nē, viltots. Pārkrāsots no paša doktora rokas. No kurienes es viņu zinu?
Doktors...
ak jā, nu atceros - no grāmatas jūs.
Bet kādas?
Baloni bija!
Balonu pārdevējs,
kas tortē iecepts.
Tik mērens nereālists man te ir tikai viens - Jurijs Oļeša.
Jautājums ir, kāpēc tu tagad pēc pagājības parādies, tā atrādies, liec pār tavu dzīvību bailes just. |
|
|
| |
[31. Okt 2012|03:30] |
prāts - vārs,
jūtas - jēlas,
laiks - pazudis,
ķermenis - nobendēts |
|
|
| |
[24. Okt 2012|04:14] |
Istaba pārgrozījusies. Tā radusi pļavu, 5 grāmattorņus
un ir saceltas ielas, kur saulei pilnā augumā izgulties. |
|
|
| |
[23. Okt 2012|00:36] |
| [ | Music |
| | Līvi - Es karājos tavā bizē | ] |
Rosmarie. Vārds kā dvaka, iz gadsimtiem noslēgtas rijas, spiežas uz āru un parādās tavā ģērbā un matu griezumā. |
|
|
| |
[19. Okt 2012|02:25] |
|
Tumsa bez dibena. Bezdibenīgā tumsa, cik gan spiedīgs tavs sāns. |
|
|