Atkal par baileem. |
[10. Jul 2013|23:35] |
Fakts, ka dzimtajaa pilseetaa nav istabas, kur meenesi nomesties, tas uzpleesa reetu, kura es pat nezinaaju, ka ir, lai gan varbuut pat ne reeta, atceros to kaa vaardus Latvijaa naakam no muteem. "Nekam tu tur neesi vajadziigs" reeta. patiesiibaa jau ne tikai Riigaa. un patiesiibaa ne reeta, bet gan centiigi no tuvaakajiem kalts kapakmens.
Strashnaja paroda tie vienpatnji.
Lai nu kaa, mana sirds saka, ka ir laiks atkal doties sveetceljojumaa gar Portugaales piekrasti. Pastaigaat ikdienas dazhus desmitus kilometrus saulee. Taa ir nereaala energjijas, potences un laika shkjeerdeeshana, bet, jaa bet. Paspeeleet "kas svariigaaks" speeli ar sevi arii nepaspeeleesi. Taapeec, ka gudrs un paargudrs. Lai gan idiots arii. Kaut taapeec, ka nevaru saprast, kaapeec esmu idiots taads. Divaini buutu, ja saprastu. Ja saprastu, buutu gudrs ar visu pieraadiijumu, ka idiots.
Man ir bail iemigt, bail redzeet juuru. Dzirdeet shalkas. Man ir bail tik pavedinaatam. |
|
|