klostersienas klusee. [entries|archive|friends|userinfo]
ij

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[12. Jun 2019|13:09]
[Mood |Atgaismē]

Kas tu esi pirms kļūsti par sevi? Un kāpēc?
Vai pagātnes formā, kas tu biji pirms kļuvi par sevi?
Link4 raksta|ir doma

[3. Jun 2019|10:37]
[Mood |Viens. Nav kontakta]

Vientuliibu izjuutu, kad netiek atbildeeti mani jautaajumi. Aiz nespeejas, nedriikstas vai negribas.
Linkir doma

У озера (1969) [20. Mar 2019|18:22]
- a zhizhznj?
- zhizhnj mif iznochalna. polnjeishaja bezsmisljica.
- shtozh tjanutj [..] konchitj srazu i vsjo tut. hotj pod kaljosa. bistro i bez hlapot.
- Nelzja. Innercija derzhit - rudimentarnaja koncepcija tektonicheski adekvatnih oshushenij..
Linkir doma

[18. Okt 2018|08:39]
[Mood |Tere tere]

Hej!, Labriit!, Sehr geehrte Damen und Herren!

Ir leekusi saule! Mosties laiks un dziivot!

Cienaa un vienaa mieraa,
ij
Linkir doma

[28. Aug 2018|09:51]
Sadūšojos finally. Un tieši sadūšojos parunāt ar savu zemapziņu.

Atkāpei. Viendien pie masiera ierunājos par savilkumiem vēderā. Viņš amata sava lepns, atmeta pārējo ķermeni un koncentrējās uz vēderu. Lika man atkal un atkal just stindzinošās sāpes tos sprindzinot “Cel kāju, nē, liecot celī..”
Pēc nedēļas prasa atrādīt. Viņš dod savas pavēls, bet es nekustos, nevaru, smejos un saku, ka bail. Bail just stindzinošās sāpes. Tā bija mana taustāmā atjēga par to, kas notiek.
Kad beidzot sadūšojos sprindzināt muskuļus, sāpju nebija.
Bet svarīgākais bija pieredzēt paralīzi, nē!, bēgšanu, sevis aizsardzību jau zināmo sāpju nojautā, kontroles zudumu pār savu ķermeni. Es nereaģēju uz savu saprātu.

Atgriežoties. Tātad lūdzu vakarā zemapziņu sazināties ar mani. Lai rāda gaismu manu raibo neirožu cēloņiem.
Un pamodos ar atbildi. Ļoti tēlainu, bet man saprotamu un skaidru.

Draudzene aizrāvās ar suņu frizēšanu. Es pie viņas bieži viesojos, tieši todien pie vinjas nonāca jauns dabas bērns - dzīvespriecīgs kucēns bumbulītis. Spalva gara un mīksta, likās kā katra friziera sapņu piepildījums. Bet frizēt viņš jāved uz speciālu vietu. Pieteicos būt līdzās, jo jutu saikni ar mīksto spalvu mākoni. Te mēs nonākam uz sausas, putekļainas zemes laukuma. Visapkārt lieli krātiņi, līdzās spēcīgi, izstīdzējuši sporta dogi un viņu saimnieki. Tiklīdz esam uz paaugstinājuma, kur norisināsies frizēšana, visu uzmanība tiek pievērsta mums. Saimnieki steidzīgi ieved savus suņus krātiņos, jo viņu niknums kļūst nevaldāms. Būri tiek noslēgti, apvīti ar ķēdēm, uzlikta slēdzene, bet suņu niknums, redzot bumbulīti, aug nebeidzamā progresijā, tie laužas ārā, grauž metālu, atslēgas; acis gail, siekalas šķīst uz visām pusēm, rejas kļūst arvien naidīgākas un dzīvnieciski ārprātīgākas.
Laiks pazuda. Nezinu, cik ilgi noburts raudzījos šajos naida un dusmu žokļos; līdz modinātājs mani izrāva.

Kas paliek pienainā bērnā, kurš pieredzējis tik masīvu pret sevi vērstu dusmu izvirdumu?
Linkir doma

[31. Jul 2018|17:43]
[Mood |Gaiss kaa kashmirs]

Riidzinieki tek, iztek, saruuk vai pampst un uzbliist, kameer muusu viesi no dienvidu zemeem plaukst un zied. Bet es paarcelos uz dziivi uudenii.
Link1 raksta|ir doma

Mājas [15. Maijs 2018|15:36]
„vecās liepas noliecas virs ūdeņiem
Ar krēslainām domām pilna galva
Uz smiltīm gaismas lāsumi
Un uz apsūnojuša akmens dzied putns“
Linkir doma

Msg, ko gribēju nodot: apmeklējiet teātrus! [3. Feb 2018|18:10]
Kopš pārvācos uz Rīgu, atsāku apmeklēt teātri.
Sākās viss ar ielūgumu uz Ļeņina pirmizrādi. Turpinājās ar Ziedoni. Uzmanību sāka piesiet amatieruzvedumi.
Pēc tam bija Alise Minhenes Metropoltheater, kas atstāja uz mani ļoti paliekošu iespaidu.
Arī ar arhitektoniski un sociālvēsturiski nozīmīgo teātra būvi.
http://www.metropoltheater.com/v960/Alice_vorschau960.html

Un vakarvakarā un svarīgi atkal, ka tas bija vakarā, jo man netipiski - Judas Minhenes Kammerspiele.
https://www.muenchner-kammerspiele.de/inszenierung/judas
Ļoti trāpīja manī. Ar atkal teātra arhitektūru kā priekšspēli.
Pilnai manai kultūras dzīves atspoguļošanai tāpatin jāpiemin pāris nozīmīgi kino personāži: Slava kino bizē un zviedru kvadrāts ar vācu Paulu Rīgas kinoteātrī.

Piezīme: pārvācos slīpsvītrā, jo šobrīd jau izvācos. Mans bēniņu dzīvoklis ir uzteikts. Pēc atgriešanās no Parīzes man būs pāris dienas, lai iekonservētu 4 kastes ar mantām. Un tad ar mugursomu, pāris t-krekliem došos uz nezināmu laiku, lai cik banāli tas nebūtu un lai cik ļoti es to vēl pāris mēnešus atpakaļ uzskatītu par ”pff, nekad pie pilna prāta” uz Indiju.
Salü
Linkir doma

Peace out [11. Dec 2017|13:03]
Sie sagte nicht „Gott“, sondern „Got-t“. Als hätte sie ein heiliges Echo in der Kehle.
/J. Meyerhoff
Linkir doma

Riigas riita muuzika. [30. Nov 2017|08:54]
https://m.youtube.com/watch?v=X-tP3eSXLyo
Linkir doma

[20. Nov 2017|12:22]
[Mood |Rīgas auzu putra ]

Sapnis. Plānā iebraukt vecveccilvēku dzimtajā ciema mājā. Iebraucam. Ciems pamiris, mājas pārdodas, dažās izstādes. Mūsu meklētajās mājās, neviens nedzīvo sen, vien visās sēžammēbelēs sasalušie cilvēki. Ledus gabalos iesaluši cilvēki. Kamēr centīgi veidoju filmiņu galvā (cilvēkiem vēsi, tie sabīda krēslus tuvāk kamīnam pusaplī), lai izskaidrotu kā līdz šadam stāvoklim var nonākt, vecvecākais iesaucās “pat vecā slota ir saglabājusies!”. Cilvēkiem pildītie ledusgabali šķiet pārējiem galīgi nesvarīgi. Usual state of being.
Linkir doma

[25. Sep 2017|18:29]
[Mood |Dreb]

Cilvēkus zeķbiksēs arī es neprotu.
Linkir doma

[18. Sep 2017|12:46]
[Mood |Lēnām]

Saule. Un man jājautā tev.
Cik tālu tu esi ar savām ēnām?
Ieraudzīji, iepazini, pieņēmi, gaismā izcēli, integrēji vai jau iemīlēji?
Vai kliedēji savas atkarības; liekšanos, tiekšanos un sliekšanos?

Willst du denn gut oder ganz werden?
Linkir doma

[15. Sep 2017|12:04]
Kā man patīk šīs divas veselīgās zviedru sievietes, kuras sēž manim blakām.
Griež viena lielo sendviču, bet no vietas izbīdītais galdiņš tik ļoti sāk kustēties, ka nākas pārvietot kafiju uz manu galdiņu. Otra, grib galdiņu nostādīt un baras, nu pagaidi taču divas minūtes. Bet pirmā negrib neko gaidīt. Viņa grib ēst tagad un tagad viņa arī ēdīs.
Un kā viņa garšīgi ēd. Cik skaisti, kad ir tik veselīga apetīte. Un uz galda vēl kūciņas un bulciņas saldajam. Cik skaistas, veselīgas un dzīvas šīs sievietes. Un cik patīkami runas par dzīvi tās virpina.
Pretstatam,
cik daudz slimu un smagu cilvēku. Cik daudz sāpju. Cik daudzi, kas sevi neredz, nedzird un nesaprot. Cik daudzi ir bēgļu gaitās savu iekšējo karu dzīti.
Link2 raksta|ir doma

[14. Sep 2017|18:59]
wherever there's a tension it needs attention
Linkir doma

[16. Aug 2017|12:02]
Esmu pateiciigs.

Ideaalajam cilveekam (cilveeks, kam neko pielikt, ne atnjemt): "VISS tachu ir kaartiibaa! Viss ir kaartiibaa!"
Saprotat? Jo viss vienmeer ir kaartiibaa.
Un
Pieaugushajam cilveekam (cilveeks, kursh ir izaudzis):
"Viss, ko mees daraam prieksh citiem, mees daraam prieksh sevis."
Linkir doma

[7. Aug 2017|13:53]
Kad ljaavu runaat - klausiijos gaudonjaa.
Kad runaaju es - kljuvu par gaudonju.
Linkir doma

[25. Jul 2017|18:21]
Lai nerunaatu par saapiigo, bet par jaunatklaato shovasar, jaaatziimee H. D. Thoreau metode skatiities, veerot un baudiit dabu "apgriezti", caur kaajaam, noliecoties ar galvu uz leju.
Linkir doma

[25. Jul 2017|18:09]
[Mood |Une vie]

Kad juus mirstat und ledusskapja nav, tad vienkaarshi apseezhat Armeenju virtuvi Asaros un taalaak gar juuru, lai vilnji mierina kas mierinaams.
Link1 raksta|ir doma

[25. Maijs 2017|19:38]
[Music |Eat crossroads no Angel-A]

Vai liidz?, jautaaju tam.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]