dzīvsudrablapsa

it kā manas pašapdraudošās atklātības taciņas nestu siltas asinis, it kā tas būtu vienīgais, kas mani kā saknes spēj turēt iekšā visā esošajā, būt nozīmē plūst,
tikai kurā virzienā, uz centru vai iztukšotību