Sapnī biju tumšā peldbaseinā, kur valdīja tāda kā vienlaikus slimnīcas, armijas un akadēmijas noskaņa, pie baseina bija militāra paskata baseina sargātājs, varēja just, ka viņš ir noguris no visa, ko slēpj ūdeņi. Tad man izdevās ieskatīties tumšajos ūdeņos, tie bija pilni ar protēzēm, kāju, roku, dažādu ķermeņa daļu, gadu desmitiem vecas, novalkātas un svaigas, dažādu vecumu un izmēru cilvēkiem paredzētas protēzes, un sargam kaut kādā veidā šķita, ka varbūt šī nav labākā vieta, kur peldēt, ja var peldēt kaut kur citur, bet tā protēžu krāšanās bija nodrošinājusi to, ka ūdens ir tik vērtīgs, kā tas ir. Iespējams, melnais ūdens dziedināja un atjaunoja ķermeņus tādā veidā, kas padarīja protēzes liekas, un tāpēc tās krājās baseinā.