drusku tangenss, bet: nesen lasīju kādu rakstu, kurā runa bija par to, ka galvenā atšķirība ir ne tik daudz izplatībā (salīdzinot ar sabiedrību kopumā) vai attaisnošanā, bet slēpšanā institucionālā līmenī, centienos noliegt.
un, protams, papildus tas aspekts, ka sabiedrībā noziegums liekas vēl sliktāks, ja to pastrādā kāds, kurš pārstāv it kā kādas īpaši cēlas vērtības, nevis random persona, kura nekad nav nekādas svētulības zvērējusi.
t.i., es pieļauju (šis viss ir minējums), ka varbūt arī nav nekāds īpaši lielāks normalizēšanas līmenis, bet tādēļ, ka nosodījuma līmenis institucionāli šķietami nav bijis krasi lielāks kā vispārēji, salīdzinoši liekas neadekvāti maigi.