dzīvsudrablapsa

Ja aizveru logu, vairs nav interneta. Bet, ja logs ir vaļā, manos slapjajos matos un iesnojošajā degunā pūš vējš. Risinājums ir sasegties segā un dzert karstu balzāmu ar upeņu sulu un caur sajūtām apcerēt auksto pasauli, kas mani, visupirms jau, atstājusi pirmo aiz strīpas stipendiātu sarakstā. Nu, vismaz man tagad ir turīgs čalis ar visu iespējamo eiropas naudu.
Eh, bet es viņu neesmu satikusi jau vairāk kā nedēļu un vēl pārīti nesatikšu - ja vien viņš, uzzinājis par naudas ceļiem, nenometīs savu sirpi taisni blakus vīna lauka saimnieka zābakam un skaļi nenobļausies "mort aux chiens bourgoix!" (jo tā ir viena no pāris frāzēm, ko viņs māk franciski) un neuzrotīs bikses lēksosanai pāri robežām.Haaaa....ēēēh. Man laikam nemaz negribas domāt neko priecīgu, jo es sobrīd gribu papriecāties par to, ka es esmu bēdīga ar iemeslu.
Tulkojamajā recenzijā trāpīgi izteikts iemesls, kas pirmo pusi von Trīra filmai lika vērot ar nepatīkamu saspringumu. Un ļāva ar karavīra mierīgumu raudzīties otrajā.
"Depression has its up sides, after all: nothing outside yourself can ever be more damaging than the savage despair within.
This is the message of “Melancholia”."
Kad mēs Tallinā ar māsu pēc filmas noskatīšanās sēdējām viegli apstulbušas kinoteātra aizmugurējā rindā, viņa bija pirmā, kas attapās. "Hah, igauņi tikai tagad saprata, ka film beigusies, " viņa uzjokoja par neveiklo sekunžu blīvo sastingumu gaisā. Un tad mēs visi izgājām no zāles, un mēs aizgājām pie Alises un Toma, un aizgājām uz bāru, un turpinājām dzīvot, un tikai ik pa laikam arī man liekas, ka ir kaut kāda drūma planēta aiz mana pakauša, kura ievelk savā orbītā un neļauj priekam būt, un liek atkārtoti atkārtoti atkārtoti turpināt darīt kaut ko, cerībā izrauties.