Tue, Aug. 20th, 2019, 02:49 am

Pamodos no apokaliptiska murga, kur plātnes ar senatnīgu tekstu lēnām likās vienotā datorkodā, visas iespējamās notikumu versijas ar dažādu nedaudz agrāku notikumu galu iemirgoja kā uzplaiksnījumi starp esošo realitāti, mans mirušais tēvs nāca uz tikšanos ar ģimeni, un mums visiem uzbruka uguni spļaujoša dieviete ar pūķi. To apturēt mēs spējām tikai skaļi saucot viņas agrāko formu vārdā, vārds bija Minitari, Minitari, Minitari. Es pamodos ar šo vārdu kā svarīgu vēsti uz lūpām. Viņa tad pārvērtās par sievieti ar pūķa vai pat čūsku locekļiem.
Lūk, kas notiek, kad lasījumā lasi himnu Astartei un dzejoli, adresētu Dionīsam.

Tue, Aug. 20th, 2019, 10:50 am
[info]iive

Un vēl jau arī vakar tika pakvēpināts no nometnes atvestais AK dāvinātais vīraks, kas parezēts budistu dievībai Tara (vai tārā), varbūt tieši no šī vārda saknes mans prāts izveidoja -tari izskaņu.