Tue, Apr. 6th, 2010, 03:06 am
Pārdomas pēc trijiem

Jau kādu laiku - it kā bailēs no bara, trokšņa un bezsakara - šķiet pazaudēta tā vidējā, nu, zelta vidusceļa sociālā komunikācija. Man ir tuvie draugi un ģimene, kas nozīmē ļoti daudz un tiem tad es ļauju ceļot pa savu dzīvi brīvi... bet pārējo satikšanai esmu pamanījusies apaudzēt apkārt Notikuma žogu, tādu īpaša gadījuma nepieciešamību. Nē, ne jau ka es tīši un apzināti no kāda vai kā izvairītos. Bet es negribu gribēt kontrolēt dzīvi un paredzamību, kā brīžiem pieķeru sevi darām.

Tue, Apr. 6th, 2010, 01:51 pm
[info]iive

Vispār jā. Es gan nejūtos nostrādājusies, pārmācījusies vai vispār dzīves nogudināta... bet kaut kāds atvaļinājums no slinkošanas rutīnas, kas apēd aktīvas darbošanās vēlmi, vajadzīgs.