dzīvsudrablapsa

Marie-Laure Ryan has pointed out: "The secret to the narrative success of games is their ability to exploit the most fundamental of the forces that move a plot forward: the solving of problems".
Linda Hutcheon "A theory of adaptation", p.13.
Interesanti, ka šajā aspektā spēlēm ir visvairāk kopīga ar detektīvžanru prozā, tomēr detektīv un mistēriju fabulas nav tik izplatītas spēlēs kā fantāzijai vai asa sižeta, kara žanri. Lai gan mana pirmā spēle bija mistērija "Myst" un tā skaitās zināms kanons (vismaz Manovičs tā raksta).
Bet laikam jau vispār naratīva aspekts nav pats būtiskākais, kas pievelk populārajās spēlēs, varbūt vairāk emociju izlāde, agresijas sublimēšana.