dzīvsudrablapsa

Omiite atsuutiijusi Liigo apsveikumu. Diemnzheel kaut kaa iekopeejusi divus liigojamos pantinus blakus, izveidojot savdabiigu mutaaciju, ko, es neveeloties tureet, taa saciit, sveci zem puura, piedaavaaju izlasiishanai visiem folkloras daargumu apbriinotaajiem un citiem garaamgaajeejiem.

Lai siera ritulis ripo, Tās vien bija Jāņu zāles, [kriizes apstaaklos, domaajat, kaads veel par pukeem priecaajas?]
Lai puto alutiņš salds, Ko plūc Jāņu vakarā, [nu, bez komentaariem]
Lai uzzied papardes zieds, Plūks rītā, saulītē, [shii rindina mans favoriits, viennoziimiigi]
Un ataust Jāņu rīts balts! Nebūs vairs Jāņu zāles. [nu a ko.]