dīvaini, ka mēs lielākoties gribam par vārdiem vienkārši kaut kādus skaņu virknējumus, nevis ēēē īstus vārdus ar nozīmi :) pie visām tautām tā nava.
atcerējos, man reiz bija viena puspaziņa, kam bija meitiņa baltgalvīte, vārdā Melānija. un man tas likās ļoti, ļoti mulsinoši.