varbūt ar kādu citu arī bija saskaņots, bet man neviens nepajautāja, pirms pārpublicēja. es par to uzzināju nejauši, un tā sajūta bija nenormāli pretīga, jo veidojās ironiska analoģija ar aprakstītajiem gadījumiem, kuros bez piekrišanas no manis tika paņemts kaut kas cits, t.i., dažāda veida seksuāls kontakts. un es īstenība nereāli kaunējos, ka joprojām neesmu saņēmusies un atradusi laiku ne uzrakstīt pašiem kasjauns izvērstu dusmīgu vēstuli, ne kādu +/- publisku apcerējumu par to, kāpēc tas nebija OK vismaz vairākos līmeņos.