"Lasot šo darbu mēs it kā starp rindām dzirdam pašas autores balsi, kas mums kautrīgi saka: "Lūdzu, tādu es redzēju briesmīgo karu pret hitlerisko Vāciju. Tāda es biju kara sākumā, un tāda es kļuvu kara gaitā. [...] Es darīju to, ko atļāva mani sievietes spēki un toreizējais saprāts, cenšoties visu veikt pēc vislabākās sirdsapziņas. Neprasiet no manis vairāk! [...]""
Jo, nu, nav jau tā, ka viņa priekšā būtu vesels manuskripts atmiņu pirmajā personā, ko varētu citēt, vai ne, jāieliek kautrīgā balsī sacīti vārdi viņas mutē.