Es ļoti labrāt uz mirkli attaptos jaunnā ķermenī. Tas gan, droši vien, būtu šoks. Viss, ko es pēkšņi varētu. Un kā justu sevi. Un, starp citu - par to pašu redzi - ir taču zinātniski pierādīts, ka uz vecumu redze kļūst mazāk "spoža", duļķaināka. Tu tās pārvērtības vienkārši nemani. Bet te pēkšņi notiktu visas tās figurālās lietas "nokristu kā plīvurs no acīm", piemēram. Vai apstiprinātos, ka "jaunībā zāle zaļāka".
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}