Sat, Jun. 13th, 2015, 11:57 pm

Ņēmu no plaukta grāmatu, man uzkrita virsū vecā papīra dienasgrāmata. Pašķīru un uzšķīru apziņas plūsmu, kas fiksēta mēģinot atrast virzienu iekavētam rakstu darbam. Kaut kur ap vidu ir šāda apcere: "Vabole man pinas matos. Vabole, ja tu būtu ideja. Kas ir vērtīgāks - dzīva vabole, vai viena cilvēka ideja? Ja man būtu ideja, es varētu izglābties no kauna. Bet man ir tikai vabole."

Sun, Jun. 14th, 2015, 02:53 am
[info]iive

Varbūt, ka tā arī ir bija ideja, kurai toreiz centos pretoties - ideja, kas bija vabole. Dzīvība pret izdomātu kārtību. Tikai tā dzīvība tik ļoti neiekļaujas prāta konstrukcijās, ka šķiet nelietderīga. Bet tomēr izskrien cauri tam, ko apziņa fiksē. Un paiet daudzi mēneši, un tieši tas, kas liek pasmaidīt, ir tā vabole.