Tue, Jan. 6th, 2015, 01:25 am
No Austras Z. (tad vēl D.) bakalaura darba

"Metaforas ne vien ir radušās saistībā ar ķermenisko pieredzi, bet spēj šo ķermenisko pieredzi arī mainīt. Tādējādi, apzinoties metaforas, kas strukturē mūsu pieredzi, ir iespējams šo pieredzi arī apzināti mainīt."

Tue, Jan. 6th, 2015, 01:48 am
[info]iive

es domāju, ka drīzāk tas ir pieredzēšanas process, kas notiek ar ķermeņa palīdzību (hmm, nez, "pie-redze", maņas izmantojums visa tā uztveramo un izdomājamo kopuma apzīmēšanai, kas gan nav ne metafora, laikam tad sinehdohe, un noteikti ne tik konceptuāla kā tā daļa, kas ir par telpas, kustības un lietu fizisko definēšanu, izmantojot par skalu savu ķermeni un to, kas ar to notiek). neviens jau, šķiet, tā nopietni neko no šī visa nav latviskojis, tie droši vien ir šķiltera ieviesumi no lekcijām.

vai ir?

no šī saraksta, piemēram:
Marka Džonsona „Ķermenis prātā”
Džonsona un Lekofa „Metaforas, ar kurām mēs dzīvojam” („Metaphors We Live By”).
Lekofa „Sievietes, uguns un bīstamas lietas” („Women, Fire, and Dangerous Things”),
Marka Tērnera (Mark Turner) „Nāve ir skaistuma māte”(„Death is The Mother of Beauty”)
Lekofa un Džonsona „Filozofija miesā” („Philosophy in The Flesh”)
Reimonda Gibsa (Raymond Bibbs) „Ķermeniskā pieredze un lingvistiskā nozīme” („Embodied Experience and Linguistic Meaning”)
Džīnas Mandleres (Jean Mandler) „Kā uzbūvēt zīdaini” („How to Build a Baby”)