dzīvsudrablapsa

1) Paaudzes kaut kādā mērā varētu būt reālas, bet ne tādā nozīmē, ka noteiktā laikposmā dzimušie ir liekami vienā kategorijā. Svarīga par dzimšanas gadu intervālu ir kopēja pieredze, kas cilvēkiem ir formatīvā vecumā. Tāpēc LV mileniāļiem varbūt ir kaut kas iekšēji kopējs, bet esmu skeptiskāks par tādu lietu kā globālie mileniāļi, jo pieredžu atšķirības dažādās sabiedrībā dzīvojušajiem ir milzīgas.

2) Pats tā baigi neidentificējos. Bet tas arī nav nepieciešams, lai mani kāds pie kādas grupas pieskaitītu. Neizslēdzu, ka, ja taisītu pētījumu par LV mileniāļiem - kā viņi redz pasauli un domā - kaut kāda iekšējā līdzība tur būtu, un kaut kāda līdzība arī man ar viņiem būtu.

3) Ja jautājums ir par *attieksmi* pret piederību paaudzei, tad, iespējams, tās lielākais veidotājs ir izlasīti daži akadēmiski darbi, kuri ir kritiski pret tendenci skaidrot sabiedrību šajās paaudžu kategorijās un norāda uz empīriskā pamatojuma trūkumu. Citiem vārdiem, ja ir jādomā, ka paaudžu jēdziens tādā izplūdušajā un vispārinošajā nozīmē, kā to bieži vien lieto, varētu būt fikcija, tad ir vieglāk nedomāt, ka tas uz mani attiecas. Bet, ja jautājums ir par pašu piederību, tad domāju, ka pieaugšana 80. un 90. gados Latvijā jau kaut kādu kopēju pieredzi jau dod - tas unikālais padomju, postpadomju un rietumu popkultūras mikslis; lielie kopīgi pieredzētie vēsturiskie notikumi, kā arī tas, ko normalizēja tā posma ekonomiskā realitāte.