Below are 25 recent journal entries, after skipping 50

	2018.10.16  23.12 visi peedeejie ieraksti ir privaati, jo ir tik loti depresiivi chiikstiigi, ka veel jo mazaak man ir vajadziigs kaads pretiigs nevietaa komentaars.

	2018.09.26  20.54 saaku just fizisko kjermeni. slava pilatiiteem bodiartiem un fitnesjogam sodien gan kaut ko tik pretigi pagriezu muguraa, ka likaas, ka tur ari paliksu

	2018.09.23  18.22 man nav ko uzrakstīt, bet jāizmanto tas, ka beidzot ieslēgts kompis. viss, kas agrāk licies megsvarīgs, palicis kaut kur otrajā plānā. šķiet, ka sevi atgūt palīdzētu tā barotbeigšana.

	2018.09.20  17.36 taisu rosolu. vajag kādu, kurš atnesīs desu. pārējais ir

	2018.09.18  19.05 ommmmmmmmmmmmmmmmmm lūdzu palaidiet mani uz manikīru kāds

	2018.09.12  22.03 ja tu baro sīko, tad: *ikvienam ir viedoklis par tavu piena '''treknumu/liesumu'' {wtf, pagaršoji...?] *ikvienai tantei ir pieredze ar AUZU TUMI '''mēsjūsvisusarauzutumi barojām un redzkāizaugāt!!'' *ikviens domā, ka viņa pienākums ir pajautāt ''nu, piens pietiek''? dzeru vienu glāzi rozā vīnu un guglēju - kā beigt zīdīšanu. jo gribu kadas divdesmitčetras tādas glāzes. tie īstenbā ir tik pretīgi jautājumi, ka gribas vilkt pa seju. tas ir tik ļoti intīms process, ka tikpat intīmi ir par to runāt. es joprojām nespeju saprast publisku pienmašīnu izrādīšanu kafejnīcās. man tas nav pieņemams. pati esmu publiski barojusi parkā, jo vnk foršāk laukā ar sīko, bet to var izdarīt dažādi. bet nu to balliti ir jābeidz. esmu sevi izsmēlusi burtiski. gribu vairāk brīvības.

	2018.08.27  17.20 mazliet patik tā rudenīgā sajūta- nu tur mājas sajūta, adījumi, lietus aiz loga. tumši sarkans, tumši zils , zelts utt. nepatīk tik tas, ka lapas ilgi nebūs.

	2018.08.17  13.24 precējusies. ir bērns. palicis prātā druškas teiktas par situāciju, kad viņas draudzene uz viņu apvainojās par to, ka pārāk maz palīdz, jo viņai tikko sīkais piedzimis uz ko draudzene skarbi pateica, ka saprot, ka viņai nav viegli, bet līdz ar cita bērna dzimšanu neapstājas viņas dzīve. jap, jap. neprasu, lai citu dzīve apstātos. pat ļoti to respektēju. cenšos pieņemt, ka mums ir tāda sabiedrība kā ir, kura nemīl bērnus un nepieturēs veikala durvis ratiem. ok, lai tā būtu. es vnk tam senāk nepievērsu necik uzmanības. man ar ne visai tīk sveši bērni. tik tagad, kad mani pašu tas skar un mans pārstilīgais hispterbrālis kārtējo reizi uzmet, nu vot tad šķiet aplauziens. nu būšu godīga, ka man vajag to palīdzību no zāles un tiešām ļoti noderētu kāda draudzene savreiz. bet zinu, ka kamēr pašām nebūs, nav iespējams saprast šito. reāli neprasu citiem. normālā hc dzīvoju. čau, bērnu nīdeji :)

	2018.07.19  12.28 novēlu nopietnu krāniņu puvi visiem mazattīstītajiem, kuriem pa pilsētas ielām gribas ar saviem mocīšiem maksimāli uzgāzēt. tāpat arī ātro šoferiem, kuriem pa tukšām ielām arī jāgaudo. tie, kuriem ir tikko iemidzināti mazi guļoši bērni- sapratīs.

	2018.07.04  14.45 uhhh skalla nopuuta. kompi iesleedzu 1x nedeellaa. mazinjsh panjem tiiik daudz. attieciibu kriiziite mini.

	2018.06.18  19.59 uuuu viena. dziivoklii. skalli radio un mazaa mikroglaaze vincuks. man jau daudz nevajaga. ha. tik vel kleitu, kura piestaav.

	2018.06.10  16.31 ikdieniņa izrādās klasika ar atsisto kāju pret gultas stūrīti ir ļoti reāli. man izdevās salauzt pirkstu:D haha. ņirdzīgi un debili vienlaicīgi bet citādi- manas draudzenes parkā uz sedziņas piļī vīnu. mēs ar vīru midzinam mazo un priecājamies par jaunajām prasmēm, bet nemelošu, ka iekšā jau kremt, ka es nevaru tā vienkārši.. uz sedziņas.. uz parku un piļīt vīnu... un tad atkal atgādinu sev par vertībām un mežonīgo laimes sajūtu, ko neesmu guvusi pat no kokaīna. varbūt vienīgi tā bezrūpības, bezatbildības un brīvības sajūta pietrūkst. bet varbūt nevajag vienkārši sevi tā nostādīt?? (kaut gan būsim reāli- pašlaik nekādas opijas brīvsolim)

	2018.05.22  19.55 un ja idillē nebūtu tiiiik kaitinošs pārdevējs, varētu tur iepirkties biežāk

	2018.05.22  19.54 zobi. tā ir štelle. labi, ka neatceros, kā manējie līda ārā. bet šos es atcerēšos. der tikai auksts gurķis, kurš palicis mazs gabaliņš, jo no rīta ar vīru pārējo norijām desmaizēs, jo domājām, ka to jau nu neēdīs. bet tieši to (un tikai to) ēd!!!

	2018.05.17  19.47 lauku dzīve kaimiņš, no kura izstaro depresija un nabadzība. viņš ir tiiiik gruzīgs. vienmēr pulē savu velosipēdu un slepus apspaļauda kaimiņu mašīnas. pa īsto. man šķiet, no manis ar sāk starot nekas labs. kaut kāda disharmonija pašlaik. es neko nesaprotu. gribu rutīnu.

	2018.05.10  10.54 sēžu krēslā un viegli šupojos uz sāniem.vienā ritmā.tā ar mazo pierasts.mugura izliekusies kā burtiņš ''S''.pērku lietas zīdainim.sev nemāku, bet gribētos. nesūdzos.vnk pastāstu kā iet.

	2018.04.25  20.26 pavisam drīz sprāgs balti rozā ziedu kupenas. ieelpoju tikko izplaukušu plūmi. trausla, maiga. tāda es arī gribu būt. trausla, maiga mamma. kā man iet? labāk. mati krīt,līdz presei vēl tālu un drīz būs tricārs. ir lietas, kuras nemainās un nezinu, kā mainīt. vecais labais, ka jāsāk ar sevi pašu. labi, ka ir tie retie trenniņi. tās trīs četras stundas pa nedeļu sev pašai. bet viņš ir tik mīļs un mazs un var smieties un ironizēt,bet kaut kas tajās mazajās acīs ir tiiiik dziļš. veci brūtgāni gandrīz neraksta, nekur netieku un bieži jūtos ieslodzīta un ierobežota. man vēl kaut kam jākāpj pāri. nu nemāku es ar mazu bērnu iet veikalos un kafejnīcās vēl mazāk. nepatīk tā sajūta, kā visa tā lielveikala huiņa bliež uz to mazo cilvēku. par daudz iespaidu un liekas info. toties katru dienu redzu parkos kā pa centimetram lapas aug. nogaidu , kad iemieg un tad vannā nemierīgi, bet tomēr. gribas dabu un harmoniju. skaistu, mierīgu vidi un nepazaudēt sevi. lai neesmu garlaicīga savam bērnam un vīram.

	2018.04.13  20.08 ja es nebarotu, es 100% nodzertos

	2018.04.04  14.03 vakar d vitamiinu alkstosaas jaunaas maaminas griizinaa kaa kjirzakas seedeeja uz soliniem, suupinot savus auklejamos. es ar. septinjas minuutes preciizi. taas es atceros veel tagad. jo ar aciim ciet, neskatoties uz sunju suudiem un auto es jutu kaa smarzzo zeme, miza, kastanja miza. un tagad jau vins nemaanaas. pavasaris buus. naak. dod jel man visum atpakall manus matus, stingru veedera presi un paliidzi neta dziilees atrast skaistu pogaajamu kleitu, kuraa pabaro beernu.

	2018.03.29  19.47 pieci. bez piecam minūtēm es beidzot atkal smejos. no sirds. tikai pēdējās dienas tā pa īsto. laikam sāku aklimatizēies.

	2018.03.28  16.28 es ticu,ka visam ir kads iemesls.ir iemesls,kapec vins nekad negul viens.parbauda,vai es turpt blakus silta.bet kas man cits jadara?jamiil.

	2018.03.20  12.59 man nav skaidrs, kā sazvanīt ARS un bērnu slimnīcu. ntās reizes visu rītu operatoriiraizņemtibļaģ

	2018.03.17  15.41 viss notiek tādā skriešanā ar neskaidriem miegiem. nav grafija, nav režīma. ir riktīgi forši brīži arī. man krīt laukā mati saujām . nekur tas stress nav noslēpies. dadzzu ells. hvz. cerams nepalikšu plipaure. tik dalītas sajūtas par šo visu. brīžiem kaut kas līdzīgs skumjām, bet brīžiem laime, jo īstenībā dzīvei ir riktīgi lielāka jēga tagadiņ. un nekur nav jāskrien, japlēšas un jādzer. gan jau veļ kādu ballīti paspēšu dzīvē.

	2018.03.14  18.19 triis dienu izaicinaajums pilniigaa nonstopaa vienai ar ziidaini redzees, vai saieshu kjitee vai nee.

	2018.02.27  15.30 taa arii ir.kaa pirms gada baidiijos. haoss, mati chupa un es ar izkaartu pupu un zidaini pa vidu.bllin.vismaz neesmu resna.driizaak palieku vel tievaaka