ieva

grūti atrast piemērotu mūzikas listi lasīšanai. stereomood 'reading' mazliet apnikusi, radio klasika ne vienmēr der, kaut kā vienmēr atgriežos pie šī , lai arī pārāk ilgi arī nevar turēt

tieši pirms nedēļas ar helēnu un viņas brāli bijām ciemos pie puišiem uz spēļu vakaru. visur zaudēju - katanā, wizd, pat quirkle, un sabēdājos, jo, lai arī tur tomēr darbojas liels veiksmes faktors, vienmēr ir svarīgi pieņemt gudrus lēmumus, nu labākos iespējamos. un tad es joprojām domāju, vai tas arī atspoguļo to, ka man nav uzmanības un stratēģijas arī plašāk. šobrīd ir pirmā reize, kad pavisam nezinu, ko iesākt tālāk. it kā normāli, protams, tā nav nekāda traģēdija, paklausos sunscreen
don't feel guilty if you don't know what to do with your life, bet kopumā par nākotni domāju ļoti maz.

šorīt mūsu kāpņu telpā dzīvokļa biedri filmēja īsfilmu par vladimiru un svēto grālu. pirmās ainas beigās pīters izsita biezo durvju stiklu un sagrieza rokas un mazliet seju. tagad viņu šuj

izlasīju, ka šodien sākas gavēnis
esmu saindējusies ar paštaisītu zupu, kas laikam palika veca...

klausos stereomood ar noskaņojumu melancholy. šobrīd skan izjusta dziesma ar vārdiem jesus, oh jesus, i don't want to die alone

vakar saņēmāmies pateikt kaimiņienei, kas par visu ir atbildīga, ka mūsu 'jaunā' veļasmašīna ne reizi nav bijusi iedarbināma
tad pie mums pēcpusdienā atsūtīja meistariņu, kas ņēmās, izjauca, gāja nopirkt kaut kādas detaļas, kuras izrādījas par lielu, nāca atpakaļ, tad zvanīja draugam, kurš ieradās kopā ar savu 12 gadīgo dēlu. kaimiņiene arī ik pa laikam ienāca apskatīt, kā viņiem iet. tad tie divi pieaugušie vīrieši jauca un ķimerējās ap veļasmašīnu, lielu daļu laika aizņēma kaut kādu detaļu žāvēšana ar fēnu. puisis tikmēr sēdēja koridorā un spēlēja spēlītes telefonā.
kad pirms pusnakts gājām prom, viņi visi tur tā arī palika. kad pirms 3 atgriezāmies, viņi pirms 5min bija aizgājuši, ne vārda nesakot, vai veļasmašīnai tagad vajadzētu darboties vai kad viņus atkal gaidīt

Vakar lasīju teikas un atradu šo par tabakas izcelšanos

11. Tabaka. V. Zacharska no S. Razgaļa Rēzeknes apr.Makašānu pag.Latvju kultūras kr.

Daudz godu tam atpakaļ dzeivuoja uz šuo pasauļa skaista meita, juos skaistumu navar nimoz aprakstīt, ni izstuostīt. Itei meita paprīški beja gūdīga, bet pēčuok pasalaidja un palyka par nalobu meitu, dzēra brandiņu, gulēja ar puišim un dreiži saslyma ar nalobu slymeibu. Jau nivīns cylvāks nagrybēja jū dzīdēt un pat ar jū runuot. Jai nabeja jau vairuok kur dzeivuot. Tai jei gulēja naktī uz īlas un jai nabeja kū ēst. Vīnu reizi jei apgulējās pi vīna krūga un aizmyga. Mute beja jai vaļā un kod palyka nakts, nu krūga guoja puiši un naredzādami taisēja sovas dareišanas taišņi jai mutī. Meita jau beja nadzeiva, bet paglobuot arī nivīns jū nagrybēja, tai jei gulēja daudz godu. Pēc ilga laika izauga nu juo zuoļe, kuru nūsauca par tabaku. Tai nu tuos reizes vysi vacēji ļaudis dūmoj, ka tabaka izauga nu nalobas meitas un nadūd juo jaunim pīpuot.

uzvārīju stipru asinszāļu tēju, tiešām sarkana sarkana

gribēju iet pastaigāties, bet tad izdomāju mazliet tikai pasēdēt uz balkona. esmu kādu laiku bijusi pie datora, mazliet spiež acis.
vajadzētu nopirkt jaunas drēbes, citādi šobrīd liekas, ka tā brīvi varu justies tikai izģērbjoties un tas nav bieži. kopš ziemassvētkiem esam ar Helēnu sabīdījušas kopā gultas, tā vienkārši kaut kā palika kopš pie viņas ciemojās draugs. man tā patīk, tikai tagad jūtos, ka vajag naktī gulēt apģērbtai

šodien tirgū uzradās čigāni ar taurēm un bungām un viens apvilcies ar paklāju, kas sīki izrotāts ar krāsainiem plastmasas maisiņiem. viņi padziedāja, pastaigāja apkārt un cilvēki cepurēs sameta naudu.
vēlāk daudzstāveņu pagalmā redzējām citus, kuriem bija izšūtas armijas formas ar lielām sarkanām sirdīm un uzrakstiem 'la multi ani'
arī vakar, kad braucu mājās no lielveikala, autobusā iekāpa ziemassvētku vecītis čigāns, kas nostājās pie durvīm un nodziedāja ļoti skaistu ziemassvētku dziesmu, riktīgi tricinot balsi, protams, viņš arī beidza ar 'la multi ani!' ho ho ho žēl, ka tik maz sapratu no tā, ko viņš dziedāja, bet priecājos paskatīties un paklausīties kaut ko tādu, jo vispār apnikuši ziemassvētki no youtube

šon kopā ar Remusu (?) bijām pastaigāt pa humpīšiem. un kāds pārsteigums - te humpīšos ir daudz hūtīšu

pirmoreiz mūžā tikko taisīju piparkūku mīklu. kā vienmēr, apskatīju pāris receptes un tad kaut kā uz čuju mēģināju. vēl neesmu pārliecināta par rezultātu, liekas, ka par daudz miltu, lai gan mīkla visu laiku vēl turpināja lipt pie rokām. Ieliku ledusskapī, skatīšu rīt.
Vispār liekas, ka šie Ziemassvētki būs interesanti. Plānots kopā ar rumāņu draugiem apbraukāt katra vecāku mājas un dziedāt koraļus, pieēsties un piedzerties. tā līdz rītam. un vecāki dara to pašu, tāpēc jāsaskaņo laiki, kad viņiem jābūt mājās.

ik pārdienas kāds man pajautā, vai viss ir kārtībā, vai šodien esmu ļoti nogurusi.
tad nesaprotu, vai tā ir 'kultūru atšķirība', kas manu ierasto uzvedību liek saprast kā noguruma izpausmi, vai kaut kas tiešām ir mainījies, vai arī man ir slinkums vai bail runāt ar cilvēkiem, esot vairāk nekā divatā.
haha, esmu nevis nogurusi, bet low-energy person!

jūtos kā dzīvojot spoku pilsētā, jau aptuveni divas nedēļas katru dienu ir bieza bieza migla. ja cilvēks ņem un izbrauc 5km ārpus pilsētas, varbūt pat spīd saule, bet šeit viss balts.
vakar pirmo reizi bijām mazliet nomaļākā ciemā spēlēt spēles - tur skolā bija apvienotās klases, ceļmalās kaut kādi lūžņi un mazs mazs veikaliņš, tā kā īstāka čuhņa

pamazām sāku pierast pie šīs pilsētas un domas, ka te kādu laiku ir mājas. man ļoti patīk, ka dzīvojam ne gluži centrā, bet mazliet attālāk pakalnā, kas nozīmē, ka parasti naktī 20-25 min kāpjam augšup pa taisnu ielu - tā paliek ļoti silti. līdzīgi kā ziedoņdārzā - vienmēr ir laiks vienkārši iet, bet ne pārāk tālu, un ja blakus kāds iet, tad var arī kaut ko runāt, var arī nerunāt. līdz šim vienīgi biju gandrīz atradusi staigāt, rīgā parasti braucu ar riteni, bet šeit tas ir diezgan neiespējami.
mazliet pietrūkst parku - blakus ir tikai milzīgi kapi un botāniskais dārzs.
pagājšnedēļ bijām kaut kādā balkānu ballītē un redzēju afišu, ka šovakar turpat spēlē soundarcade un tesa. nekad neesmu īpaši klausījusies, bet varētu aiziet.

varu teikt, ka šodien sākās darbs
dienas pirmajā pusē nokāpu divus stāvus zemāk uz biroju. kādu laiku skatījos un izvēlējos spēles, kuras gribētu izmēģināt. papētīju. tad pārskaitījām visus katanas ieceļotājus (26 komplekti). tagad atkārtosim dažas bērnu spēles, jo 4dien spēlēsimies skolā.

upd: bērnu spēles bija - viena, kur jāblefo ar dinozauriem un jāripina bumbiņas; otra, kur jāuzliek cūkas šņukurs un jāmeklē pareizēs sēņu bildītes; vēl cita, kurā jāatpazīst olas un jāatcerās dzīvnieciņi zem burvju cepurēm

šon bijām izbraukuši uz milzu krāmu gadatirgu Negreni. Pa ceļam redzējām krutās čigānu mājas ar spīdīgiem jumtiem un daudz daudz torņiem. Neviens tirgus, kur iepriekš esmu bijusi nelīdzinās un nestāv tuvu šitam. Miljons cilvēku, galvenais, ar hūtītēm un ar pāvu spalvām! Daudz tantītes pārdevējas sarkanās drēbēs ar rišām un adītām vestītēm. Milzu teltis ar humpalām, pa vidu tradicionālie krekli, svārki un šapkas, gaļa, saldumi, mēbeles, čigānietes ar neveseliem bērniem un vēl tie indiāņi. izgāju 2 apļus, tā noguru, ka neko nenopirku :(

šo pusotru nedēļu esmu pavadījusi gandrīz katru dienu spēlējot katanas ieceļotājus, vilcienus, mafiju un šo to citu
ko tas man ir atklājis pašai par sevi - man tik ļoti pietrūkst spējas uzmanīgi sekot līdzi, koncentrēties un domāt uz priekšu
mans rumāņu mentors ir ļoti jauks psihiatrs, un man tagad bail, ka viņš man diagnosticēs kaut kādus uzmanības traucējumus....

cilvēki te saka, ka man ir krieviska seja
ceai ir čai un hrean ir hren