ieva

vakarnakt apraudājos, kad helēna aizgāja gulēt, nevis, piemēram, gribēja skatīties ar mani the rocky horror picture show vai runāt muļķības
iespējams, pietrūkst tuvības ar cilvēkiem. tā es paraudāju, izgāju paskatīties, kas notiek vietējā kioskā, un nācu atpakaļ

balkons ir mans jaunais darba kabinets, kur rītos netraucēt helēnu, kamēr viņa vēl guļ

daļa brīvprātīgo citas ievas vadībā šobrīd klužā iestudē raiņa zelta zirgu. regulāri apkārt dzirdu diskusijas par antiņu (mans dzīvokļa biedrs pīters) un citiem tēliem, un cilvēki vispār sākuši bezmaz sarunāties citātos. pats iestudējums gan laikam ne pārāk izdodas, stikla kalns būs viens krēsls, un antiņa vecākais brālis (otrs dzīvokļa biedrs) man šodien sūdzējās, cik muļķīgi jūtas savā miršanas ainā, krītot no kalna.

klausos devendra banhart jauno albumu mala, ļoti patīkams, arī lasīšanai

kāpnēs izlikta zīmīte par kaut kādu notikumu šodien. īsti nesapratu, iegāju pie kaimiņienes apjautāties. izrādās, tā būs visas mājas kaimiņu talka pagalma sakopšanai. par nepiedalīšanos 10leju sods no ģimenes. tagad pat mazliet žēl, ka mums ir biļetes uz teātri

vakar biju ungāru večerinkā, par kuru nejauši uzzināju pagājušonedēļ. bija divi vijolnieki un basists, lēts alus un maizes ar cūku taukiem un sīpoliem par 1 leju.
it kā bija atšķirības starp dažādām dejām, tomēr visi vairāk dejoja brīvi. puiši īpaši daudz klapēja kājas un plaukstas

šonedēļ puse mūsu dzīvokļa aizstopēja uz turciju. palikusī puse - es un gerijs - esam izmetušies šobrīd katrs uz sava balkona saulē palasīt. acīm grūti, bet te ārā noteikti ir siltāk, nekā istabā. ik pa brītiņam parunājamies pāri balkoniem, pēc dažām stundām iesim uz deju nodarbību. šodien gerijs man gatavoja brokastis, es viņam - pusdienas un kūku.

piektdien biju citādi diezgan neizteiksmīgā pilsētā netālu no ungārijas, bet ar lēnākajiem tramvajiem, kādus esmu pieredzējusi.
mans mīļākais brauciens bija tramvajā no vācijas, vēl ar jēgera reklāmām, pats tāds šauriņš šauriņš, mīkstiem beņķīšiem un pie griestiem gandrīz spuldzīšu virtene. kustas lēni, iekšā visu laiku mainās apgaismojums un pie izejas jāattaisa vārtiņi.

mazliet kārtoju plauktus un tur ir dažas no vidusskolas klažu beigām izplēstās lapas. vienā ir saraksts, kas saucas 'manas autoritātes' - īpaši nav mainījies, haha un saraksts 'cilvēki, kurus es vēroju' - kaķu tante, cilvēks ar mierīgo seju, skumjais onkulis no autobusa, skolas opis ar jancīgo ričuku, pīpējošais ģeogrāfijas skolotājs

Domāju, meklēju spēles nākamās nedēļas skolas pasākumam, skatos vienu spēļu lapu. Kas laikam gan ir diezgan savāda. Katrā otrajā spēlē jāķēpājas ar ēdienu - mani tas īsti nesaista, bet ok, tur visādi sīrupi, mērces, zefīri, dzērieni utml
bet šis likās mazliet par daudz

ULTIMATE OCTOPUS
This game is just like Ultimate Frisbee, but . . . you guessed it - played with an octopus.

Purchase an octopus at your local grocery store or fish market. Divide into two teams and play ULTIMATE FRISBEE, with the octopus. If you haven't played ULTIMATE FRISBEE, check it out on the Outdoor page.

Divide into two teams, each trying to get to the opposite end zone. One team kicks (throws actually) off and the other team receives. When a player catches the octopus they can take only 3 steps then they must throw it. Team work their way down the field, passing to each other until a team scores. If the team hits the ground it's the other team's ball (octopus actually). If a defensive player knocks the octopus to the ground possession switches as well. Defensive players must give any person already holding an octopus at least 3 feet clearance.

vēl viens variants bija - ja nu gadījumā no pateicības dienas palicis pāri saldēts tītars...

staigāju apkārt ar plediņu. ik pa laikam sakūņojos visa uz kādām 15min, galvai pāri, tā mierīgi
dzīvokļa biedrs pēdējās dienas mani visu laiku apskauj un glauda, ļoti labi

jau kādu laiku domās visu laiku lamājos, vēl man visu laiku salst. esmu babeš bolyai universitātes bibliotēkā, te viss ir pilns jau kopš paša rīta. novēroju cilvēkus :) visi kaut kādi baigie juristi

māja pilna ar cilvēkiem un ļoti gribas būt vienatnē. šobrīd jādala istaba ar vēl 2 cilvēkiem, šodien brauks prom viens viesis, ieradīsies vēl 3. visu laiku salst un aut kāds gruzons
varētu tikai iet vannā varbūt vai ielīst kaut kur skapī un aizmigt
bet vakardien bijām paklausīties metālu, ieradāmies gan uz labākās grupas (altar) uzstāšanās beigām. viņi likās ļoti mīļi un veci. šodien uzzināju, ka viņus vienmēr var satikt manā mīļakajā sūdīgajā bārā griff, kas tipa skaitās džezbārs, bet jei bogu džezu tur nedzirdēt

turpinu mazliet darīt, mazliet nedarīt lietas
'Jūras slimība rodas no pretrunām, no tā, ko jūs redzat sev apkārt un kā jūs jūtaties.'

lai tikai nesāktu kaut ko darīt šovakar esmu apēdusi 6 banānus un 5 avokado-ķiploku maizītes

vakarnakt benzīntankā pārdevēja mani apsveica sieviešu dienā, uzdāvinot dušas želeju

ļoti nomierina plauksta starp krūtīm
tūlītās sākšu braukt uz rīgu

viena no labākajām dienām, ko esmu šeit pavadījusi. šodien izbraucām mazliet ārpus klužas uz meru, kur strādā daži citi brīvprātīgie, visi vācieši, kas mūs ar spēlēm uzaicināja pie sevis. pilnīgi nezinājām, ko gaidīt, vienīgi to, ka tas ir kaut kāds ungāru dienas centrs ar kristīgu ievirzi vai kā, bijām miegaini un arī mūsu ungāru val aprobežojas ar aptuveni 2 vārdiem, bet drīz jau attapāmies pie galda pusdienās, kur bērni dziedāja lūgšanu dziesmu ar vārdiem beigās - pofta buna multsumim ši la masa nu vorbim (labu apetīti, paldies, un pie galda nerunājam) guten apetit, amen. vēlāk visi kopā sadevušies lielā garā ķēdē ar bērniem gājām uz futbola laukumu. bērni dzied ungāru dziesmas, sveicina visus garāmgājējus un māj ar rokām mammām un tētiem un kaimiņiem kaut kur pakalnos, garām brauc zirgi ar zvārgulīšiem un iet tantiņas, un tas vispār bija viens no foršākajiem futbola laukumiem, kādus zinu - liels klajš un apkārt (pa)kalni. pirmo pusstundu pavadījām lidinot bērnus, kas vienkārši cits pēc cita ieskrējienā nāca mums virsū, vēlāk spēlējām spēles un viņi visi likās tik vienkārši saticīgi un jautri un mīļi

šorīt, nākot mājās, pakritu pie baznīcas un sāka zvanīt zvani
vai tā ir zīme

kad taksiste, ar kuru šorīt braucām līdz benzīntankam, kur bija paredzēts satikt pārejos, uzzināja, ka esmu no latvijas, teica, ka viņa spēlē latvijas loto, jo tas notiekot katru dienu. ja pareizi sadzirdēju viņas telefona sarunu pirms tam, par loterijām vien viņa arī runāja, beigās teica, ka ir veiksmīga