ieva

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
tikko bija sajūta kā pazaudējot laulības gredzenu
kādas 2 stundas patiešām domāju, ka esmu palaidusi kaut kur gaurata ūdenī vai uzkalna zālē skolas gredzenu, bet tikai līdz brīdim kad atgriezos mājās un viš stāvēja uz plaukta kā vienmēr, kad jūtu sagurumu un spiedību no rotām
tomēr patīkami par to, cik viegli samierināties ar tādiem zudumiem
uztveru to kā lietu apmaiņu - kkas nāk, kkas aiziet
1 brīdi minos minos un atsapūtos uz soliņa pieturā rasas vai robežnieki
saulīte spīd sejā tieši, ričuks stāv blakus, ceļš, vējiņš, vakara saule - idillīgi
labības lauki visur apkārt, sēžu un lupinu kaut kādus graudus
sāku jau pat domāt, ka gredzens ir ziedojums dieviņiem, lai būtu tādi mirkļi, kā tas un lai viss būtu labi
tikai 2 gadus vēl nēsāts, bet liekas kā vesela mūžība
tāpat kā laulības gredzenam gribētos vietā kādu citu uzreiz
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry