tikko biju pastaigā ar kaķi gandrīz visu laiku viņa sēdēja iekrampējusies man uz pleca nekas, lai baidās un saprot, kādā jaukā, siltā paspārnē dzīvo. situ savu kaķi un esmu nelaimīga par to bet ilgi nostaigāju. patīk to darīt vienatnē un patīk tā pelēcība ka viss ir līdzens un viss ir brūns un nobružāts. ka rokas salst un mati kaut kur kaut kā tajā visā veci koki, pamestas mājas un samazinājušās lietas un vietas, kas agrāk likās milzīgas (grāvis) pie mājas jaunajā bērzā sasietas daudz mazas zilas lentītes un veči sarunājas šķūnī kā to varēja nepamanīt? (:
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |