ieva

gribas uzrakstīt, ka ir arī tāds krišjānis, kurš pirms vairākiem gadiem, gulēdams teltī pērnavas pludmalē, mums dziedāja "es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs". stāsts varbūt tas pats, bet cik tomēr atšķirīga forma