ieva

visa diena atmiņā parādās caur pēdējām tajā domātajām domām
un tā beidzas līdz ar nokļūšanu mājās
gribētu vnk atlūzt, bet spēt rīt piecelties agri agri un lasīt piemēram jāni ziemeli vai jebko kas man patīk
un smaržot
bet tagad
bet šodien es beidzot runāju ar savu radinieku jāni
biju domājusi, ka tas būs citādāk. viņš ir tāds superpozitīvs, daudzzinošs, gudrs onka
un tur tā sēžot blakus un vērojot kā tie bērni dzied, jūtot, ka viņš turpat blakus arī smaida
bija tik ļoti laba sajūta būt radiniekiem
nu jā, pārējais ceru nāks ar laiku, jo pirmā īstā saruna bija ar klusuma pauzēm un sanāca tāda tīri formāla
ļoti nepatīk, ka mani vecāki nedara neko šajā sakarā. kkāda ignorance, tētim sevišķi
jānim arī vienaldzīgi, kgan viņi pat mazliet strādā vienā darbavietā

par pārējo
nezinu, kāpēc man vienmēr jebkur pienāk brīži, kad gribas nozust, kad apnīk runāt ar kādu
nav progresijas attiecībās ar cilvēkiem
nū, vakara gaitā, ha
zinu, ko būtu darījusi, ja man būtu plašākas telpas iespējas

vispār jūtos diezgan skumīgi un mana ziņa kosmosam ir kkāds vārgs j*)%fs-[pw