ieva

gāju ciemos pie mariannas tādā tallinas pusē, kurā nekad nebiju bijusi, lai gan tas ir tikai 20 minūšu gājiens no manām mājām un joprojām centrs. pa ceļam bija poļu kalna parks un kapsēta (tieši pirms neilga laika domāju, ka neesmu bijusi nevienā t. kapsētā), un arī visādas parādības, kuras tallinā esmu redzējusi mazāk - trepes, kas beidzas ar žogu, cilvēki pie miskastēm, nesmukas mājas. marianna stāstīja, kā jūlijā ievākusies tur īres istabā, bet tad viņi ar 'saimnieku' iemīlējušies un tagad vienkārši dzīvo kopā, un grib ierīkot mazu dārziņu. tas izklausījās mazliet aizsapņoti, bet labprāt aiziešu ciemos vēl kādu reizi kaut ko parakt.
man arī, protams, gribas atzīmēt, ka jau otro dienu nevelku mēteli, tā vietā man ir pūkaina vilnas jaka un sega. man arī likās, ka man patīk, kādas drēbes šodien uzvilkās, bet tad skolā ieskatījos spogulī, un viss atkal likās neveikli. man mājās īsti nav pietiekami liela spoguļa un nepatīk fotogrāfēt un arī fotogrāfēties ne pārāk, bet laikam ik pa laikam paskatīties uz sevi attēlā palīdz kaut ko saprast. varbūt visvairāk traucē kurpes, satraukta gaita, izstaipīti legingi un savādi saskrullējušies mati. es bieži jūtos labi, it kā līdzsvaroti un mierīgi, bet tāda sastapšanās ar spoguli pa visu sienu var likt šaubīties, vai līdzsvars nav maskēta nevērība.
mazliet gaidu, kad notiks kaut kas nepareizs.
varbūt tartu varēs nopirkt riteni