Aizgāju uz Raua pirti, kur pēdējoreiz biju pirms trīsarpus gadiem, vēl pirms remonta. Labi, ka viņi tomēr atstājuši vecās metāla bļodas un akmens solus.
Tagad arī viss tīri, pieklājīgi, uz vienas sienas flīzēm uzlikta kādas 20. gadu gleznas reprodukcija ar pirts ainu. Vecā pirts bija kosmoss, un par to domājot dažreiz nevaru saprast, vai tā ir tāda lieka nostalģija pēc tādiem ūķiem (kas arī ietver iedomu, ka pirms tam viss ir bijis nemainīgs). Bet tagad tur ir kafejnīca, kur var nopirkt siļķu maizītes par 80 sančikiem, tā kā gan jau vēl ir ok.
Pusceļā no manām mājām līdz skolai varbūt vēl pirms gada, vairs jau neatceros, bija gruzīnu šašliku vieta ar kaut kādu sprunguļu sētu un grilu pagalmā, es tur vispār iegāju tikai vienu reizi. Pavasarī lasīju F. rakstu ar tās vietas saimnieces stāstu, viņa nav varējusi to kafejnīcu vairāk uzturēt. Tad to šašliku vietu žik žik nojauca un uzbūvēja zaļu dauddzīvokļu māju. Ātri.
Laukumā arī kaut ko droši vien uzbūvēs. Dārziņu vietā ir ieplānota vēl viena autostāvvieta un dzīvojamās mājas.
Tagad arī viss tīri, pieklājīgi, uz vienas sienas flīzēm uzlikta kādas 20. gadu gleznas reprodukcija ar pirts ainu. Vecā pirts bija kosmoss, un par to domājot dažreiz nevaru saprast, vai tā ir tāda lieka nostalģija pēc tādiem ūķiem (kas arī ietver iedomu, ka pirms tam viss ir bijis nemainīgs). Bet tagad tur ir kafejnīca, kur var nopirkt siļķu maizītes par 80 sančikiem, tā kā gan jau vēl ir ok.
Pusceļā no manām mājām līdz skolai varbūt vēl pirms gada, vairs jau neatceros, bija gruzīnu šašliku vieta ar kaut kādu sprunguļu sētu un grilu pagalmā, es tur vispār iegāju tikai vienu reizi. Pavasarī lasīju F. rakstu ar tās vietas saimnieces stāstu, viņa nav varējusi to kafejnīcu vairāk uzturēt. Tad to šašliku vietu žik žik nojauca un uzbūvēja zaļu dauddzīvokļu māju. Ātri.
Laukumā arī kaut ko droši vien uzbūvēs. Dārziņu vietā ir ieplānota vēl viena autostāvvieta un dzīvojamās mājas.