ieva

šīs dažas nedēļas mazliet liekas kā pagājušās vasaras flešbeks
pēc darba tumsā sagurusi un mazliet skumja atgriežos tukšā, apbružātā dzīvoklī. kad pēkšņi atbrīvojas vakars, vairs nezinu, ko darīt, kam piezvanīt. ja neizdodas neko sarunāt, pērku balzāmu vai citādi tērēju naudu
lai gan īstenībā jau diezgan bieži satieku sen neredzētus cilvēkus un priecīgi pavadu laiku un braucu apciemot bērnus. šodien taisījām burbuļus brāļa dārzā, bērni ķerstīja un skraidīja apkārt ziepjaini. bet rūdis laikam tomēr ir nīgrākais bērns, kādu es pazīstu:)
piektdien vēl gribēju aizbraukt pie jūras, jo iepriekš bija tik karsts un saulains, bet tā es tur plikiņa tikai pasēdēju un nosalu