ieva

tikko aizmirsu un atcerējos visu, ko šovakar gribēju teikt
mani no dobeles paņēma kaimiņš, kuru nekad līdz šim nebiju dzirdējusi runājam
viņš parasti sēž pie loga savā virtuvē un vēro cilvēkus. es nezinu, cik ilgi, bet bieži, nākot mājās, acis netīšām sastopās ar viņējām un tad ir tā savādi
viņš šo to arī zināja par mani. daudz ko par cilvēkiem var pateikt nedaudz pavērojot
es par viņu zinu to, ka viņš bijis černobiljā un tāpēc nevar strādāt

domāju šodien par savu pacietības periodu. varbūt tā tomēr tagad būs taisnība?
man nav nojautas, kā viss ietekmēs mani
nākamnedēlj tēti laidīs mājās, bet manis nebūs.
rūta runāja par grūtu laiku pienākšanu

tagad man ir neliels nogurums no celja
ir forša tā sajūta. iet pa celju vakarā vai agri no rīta, kad saule spīd no mugurpuses, kad garām brauc mašīnas

jā, skumīgi mazliet