tikko aizmirsu un atcerējos visu, ko šovakar gribēju teikt mani no dobeles paņēma kaimiņš, kuru nekad līdz šim nebiju dzirdējusi runājam viņš parasti sēž pie loga savā virtuvē un vēro cilvēkus. es nezinu, cik ilgi, bet bieži, nākot mājās, acis netīšām sastopās ar viņējām un tad ir tā savādi viņš šo to arī zināja par mani. daudz ko par cilvēkiem var pateikt nedaudz pavērojot es par viņu zinu to, ka viņš bijis černobiljā un tāpēc nevar strādāt domāju šodien par savu pacietības periodu. varbūt tā tomēr tagad būs taisnība? tagad man ir neliels nogurums no celja jā, skumīgi mazliet
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |