šorīt mazliet iepriecināja onkulis, kas spēlēja akordeonu stacijas gājēju pārejā izskatījās tāds apmierināts ar sevi un situāciju tagad nesaprotu, vai esmu kaut ko nesadzirdējusi iepriekš, bet man liekas, ka pagājšziem pirmo reizi ievēroju, kā viņš turpat tajā pašā vietā sēž uz sola, kustina kaut kādu vecu akordeonu, dusmojas, jo nekas nesanāk un bļauj uz cilvēkiem, jo nedod naudu. pēc tam vēl reizi tai pašā apkārtnē man tiešām likās, ka viņš tikai kustina un spaida podziņas, bet šorīt kaut kas tur jau bija citādi man joprojām ir skumīgi un neveiksmīga sajūta par savu skolas dzīvi |