ieva

man liekas, ka sāku pazīt vietu, ja atpazīstu cilvēkus
apmēram tā, ka tikko veikalā redzēju to pašu tantiņu skaistā vilnas lakatā un pelēkās drēbēs, kuru ar madaru redzējām pirms pāris dienām, kad braukājāmies ar riteni. vienreiz, nākot no skolas, redzēju, kā tramvajā brauc savādais ielu muzikants, kas spēlē netālu no ņevska katedrāles. nemaz jau nerunājot par to džankiju, kuru vienmēr redzu vai pie rimčika vai pie tās pašas katedrāles