dzīva uzstāšanās salīdzinot ar visu ko esmu redzējis teātris, mūzika, izstādes, bet uzstāšanās kas patiesi manī ir iespiedusies un palikusi uz visiem laikiem ir Nick Cave, tāpēc Nick turies

https://www.youtube.com/watch?v=hnmLO3Sscbw

Deju koncerts man liekas daudz interesantāk kā koris to es priekšs sevis jau biju sapratis bērnība. Tāpēc arī tagad, lai arī bja biļetes uz konci mežaparkā negāju. Tāpat būsim godīgi ko tie bērni var nodziedāt

kad biju maziņš man ļoti nepatika, ka audzinātājās mūs vedot kaut kādā ekskursijā lika sadoties rokās pa divi un iet kolonā. Lielākoties mēs draugi vienmēr mēģinājām sastāties pa divi, lai tas viss izskatītos pēc prasītā, bet rokās tā īsti nedevāmies. Vienkārši tajā laikā man šī prasība likās apsurda un pazemojoša.

Tagad man pat liekas, ka tas varētu strādāt un liekas pilnīgi normāli, ka bērns ir jāņem pie rokas pārejot krustojumu, to arī es bērnībā darīju un man tas likās ok., bet kāpēc ejot pa trotuāru man būtu ar kādu jāsoļo rokās es nekad nesapratu un tā bija viena no lietām kas man bērnudārzā patiešām besīja

neesen viens draugs atstāstot savu tikšanos, teica ka esot ticies ar šleserveidīgo. Un tas ir ļoti interesanti, jo nevien nesaka šļēlveidīgais vai lembergveidīgais, parasti tie ir tikai Šķēles vai Lemberga cilvēki. Tikos ar to un to un tu jau zini.. viņi ir Šķēles cilvēki. Bet šleserveidīgais nav Šlesera cilvēks, viņš ir pats par sevi.

Vispār par latviešu un krievu lielo saticību man nav diezko lielas pārliecības, jo katru gadu redzot tos džekus ar desantnieku beretēm galvās un nēsājoties ar tiem krievu karogiem pa Rīgas ielām skadirs, ka viņi gaida kad beidzot kāds varētu piešķirt lielālu jēgu viņu dzīvei.

Bet kas interesanti vakar biju klubā Dacha, tiek kas nav bijuši, tas ir kaut kas līdzīgs filmai Mulenrūža visā tās krāšņumā. Tad nu lūk, tas ir tāds klubs kur lielākā daļa ir krievi gan no Latvijas, gan krievijas krievi, kuri atbraukuši uz savu Latvijas Jūrmalas daču, bet biju visai pārsteigts lielākā daļa pinīgi brīvi ar mani komunicēja latviski un likās, ka grib pat parunāties tieši latviešu valodā.

Vispār tas tā interesanti, kā saka vajag tikai reach out to the people.

es daudz nemēdzu domāt par tetovējumiem, jo esmu diezgan pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku kam tādi arī ir par tiem arī neko daudz nav domājuši, protams, ja kādam interesē kāds muļķīgs stāsts ar kuru tiek skaidrots, ko tas ķeburs un ikra vai rokas nozīmē var arī kaut ko tādu klausīties, bet ir tetovējumi par kuriem es mēdzu domāt. Un tie ir dažādu kompāniju logo, piemēram uz meitenes krūts uztetovēts nike vai uz pleciņa puma, man liekas kas notiek tās meitenes galvā lai viņa uz savas krūts uztetovētu nike zīmi.

no ss.lv - kredita nepardodu, tikai skaidra nauda, ja vis patik bet vajag "vel padomat" lugums mani netraucet.

vasarā protams seksīgo sieviešu procents trīskāršojas no 30% līdz 90% . Izskatās ka visas smukākās kleitas, jaciņas un kurpes tiek tieši vasarai.

RL intervija ar Pēteri Kļavu parāda cik ļoti neizglītots es esmu. Jo piemēramm ja vinš būtu pasniegts kā kādas prestižas universitātes profesors fizikā vai filozofs, ar tādu nelielu jauku un asprātīgu ievadu kā tas parasti ir šāda tipa intervijām, es šo interviju lasītu ar kaut kādu interesi. Bet tagad divus vakarus pēc kārtas pie tās iemigu un šodien pabeidzu un nevaru vien beigt sev pārmest, ka es nemaz nemēģinu kaut ko no teiktā uzvert, jo vienkārši nespēju noticēt ka P. Kļava kaut ko tiešām arī saprot no kvantu fizikas, gaismas, pikseļiem un mirušo valstības

es nevaru saprast, bet droši vien satiekot kādu meiteni, sākotnēji tā vienmēr ir kaut kāda seksuāla enerģija, kas izraisa interesi un like pie viņas atgriezties. Tieši tas sākuma impuls izraisa vēlmi saprast, ko viņa domā, kas viņu uztrauc, ko viņa slēpj. Vēlmi izzināt līdz mazākajai vīlītei pa maziem gabaliņiem.

Bieži satiec gudru un smuku meiteni, bet nekas nestrādā, nav tās enerģijas, liekas ka viss taču it kā būtu, lai būtu bet nav un es nevaru saprst kāpēc tā. Vienreiz ir un citreiz pilnīgi vienaldzīgi, kaut kāda ķīmija nekas cits.