Vispār par latviešu un krievu lielo saticību man nav diezko lielas pārliecības, jo katru gadu redzot tos džekus ar desantnieku beretēm galvās un nēsājoties ar tiem krievu karogiem pa Rīgas ielām skadirs, ka viņi gaida kad beidzot kāds varētu piešķirt lielālu jēgu viņu dzīvei.

Bet kas interesanti vakar biju klubā Dacha, tiek kas nav bijuši, tas ir kaut kas līdzīgs filmai Mulenrūža visā tās krāšņumā. Tad nu lūk, tas ir tāds klubs kur lielākā daļa ir krievi gan no Latvijas, gan krievijas krievi, kuri atbraukuši uz savu Latvijas Jūrmalas daču, bet biju visai pārsteigts lielākā daļa pinīgi brīvi ar mani komunicēja latviski un likās, ka grib pat parunāties tieši latviešu valodā.

Vispār tas tā interesanti, kā saka vajag tikai reach out to the people.