ir tādas lietas un parādības par kurām saprotot aizvien vairāk, tu vari aizvien mazāk ko pateikt. Tik vien kā atzīt, ka ne velna nezini kā īsti ir, labākajā gadījumā tik ar lielu ticamību vari teikt, ka tiešām - tā notiek.

Vienmēr ar lielu pretestības sajūtu, vēlmi izsmiet un tajā pašā laikā ar slēptu apbrīnu un cieņu esmu izturējies pret cilvēkiem, kuri spēj būt kategoriski. Kaut kam nešaubīgi tic. Nekad neesmu sapratis kā tas iespējams.

Jā, praktiski vienmēr gribas nostāties opozīcijā, lai arī klusībā vienmēr ceru, ka ir taču cilvēki, kuri var būt kategoriski un tajā pašā laikā tiešām kaut ko arī zināt. Teikt piemēram - velti katru dienu 20 min, lai skatītos uz sieviešu krūtīm vai, ja mīli tad nekrāp.