ir tik daudz cilvēku, kurus tu satiec savā ceļā - ceļojot, studējot, ballītes un vēl un vēl, tie nepaliek tev līdzās, jo dzīvo citā valstī vai ar citiem un visiem jau nepietiek laika. Ar daudziem tev ir bijis ļoti labi, esam sapratušies, gribējies pieskarties, kopā piedzerties, smieties, aizvadīt naktis un izdzīvot mirkli. Jocīgi jau ir tas, ka ir tik daudz cilvēku, kurus tu pat neesi saticis un tu jau tagad zini, ka ir tādi ar kuriem tev būtu ļoti labi.

Kļūstot vecākam, vairāk ceļojot vairāk esot ar citiem tu ātrāk cilvēkus pieņem un vieglāk tos atlaid, ar katru reizi nožēla par pazaudēto un aizgājušo kļūst mazāk, vairāk prieks par aizvadīto laiku kopā. Liekas tagad nekad vairs nav žēl. Aizvien mazāk sapņu par atkal redzēšanos. Dažreiz tikai tie uzpeld tavās atmiņās kā vieglas skumjas, tā nesaprotot ko ar visu to lai dara.