| Es nevar aizmirst ziņu par Ārija Stabiņas pazušanu. Cilvēks dzīvo savu ierēdņa dzīvi un tad pēkšņi vienā dienā kā no skaidrām debesīm pēc tevis ir atnākusi sistēma. Tu tikai pie sevis vari teikt ka visi tā dara, bet vairs neko nepadarīt sistēma ir palaista. Nekas neatliek kā rakstīt atvadu vēstuli vēlreiz pieminot, ka visi tā dara un pazust.
Es tikai nesaprotu vai tiešām kā no skaidrām debesīm vai nav nekādas nojausmas. Redz Šlesers peimēram saka zinājis ka šamo noklausās, bet kaut kā uzlika mīksto un staigā vesels. Sak jūs sakat nāc, es saku neiešu. Tagad es domāju, kurā vietā Stabiņa mitinās, vai viņai ir tik daudz skaidras naudas, lai tiešām slēptps kādā eksotiskā zemē. Tikko 15 štukas par atbrīvošanu samaksāja. Visi oficiālie konti taču iesaldēti.
Vai viņa ir telpat Latvijā, kādā nomaļā lauku mājā kaut kur nekurienē, piemēram, starp Madonu un Gulbeni. Mierīgi skatās pa logu, neieslēdz apgaismojumu, skatās uz līdz paņemto speķa gabalu un nerādās laukā. Bet kuram tad pieder tā māja. Un ja jau tur neviens kādu laiku nav dzīvojis, tad kāds mistisks kaimiņš drīzi vien pamanīs.
Vai viņa ir USA, bet tur vēl vajag kaut kā tikt iekšā, bet vismaz tur pa īstam var paslēpties. Vai viņa ir kādā Rīgas dzīvoklī, vai pat kādā īrēta hruščovkas dzīvoklītīt purčikā, bet cik ilgi tā var slēpties tas nav diez ko rēlāli. |