|
Novembris 4., 2006
iekodeets | 11:54 vakar naktī domāju visādas lietas un likās ka tās varētu būt pierakstīšanas vērtas, vakar galvā tās domas skanēja diki jaunu gudri un vajadzīgi, tik tagad vairs atcerēties nevaru. liekas k-kas par to kaa mūsu prātiņš iekārtots... nu, re, nekas nesanāk, apkārtējaā vide nepārtrauki liek atgriezties pie laicīgā, tuvāk pie zemes. ierosinājums iet pārgājienā liekas dikti vilinošs, jāgaida kas sanāks, teica kka līdz diviem dos ziņu. pat tad ja neiesim pārgājienā no mājas izlīdīsim vienalga! uz "Tumsas"/Freimaņa dz dienas konci. nav jau tas par ko es būtu sapņojis, vienalga labāk nekā sēdēt 4 sienās un lūrēt TVkastē. jā vakar TVkastē rādija filmu kur tika apspēlēta doma ka bērni piedzimstot zin visu un savā starpā sazinās sen aizmirstā valodā kas mums izklausās kā nesakarīga vāvuļošana. patika. patika tā doma nevis izpildījums, izpildījums tāds dikti lēts un acīmredzami pārprasta kaifīga ideja. jocīga sajūta pa dzīvokļa logu redzēt sniegu. drīz būs gads kā mēs dzīvojam Talsos. nobružāta frāze: ja man pirms gada kāds teiktu..., bet tā arī ir mazliet sireāla sajūta. man šeit jau ir pazīstamas un pat mīļas lietas, vietas. ir smaržas, krāsas un gaismas kas liek sirdī sajust siltumu. fonā "5`ницa", atkal atmiņas.
pusaudžu personības meklējumu krīze ir pārdzīvota.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |