|
Maijs 22., 2011
iekodeets | 18:12 - pietrūka tikai aizelsies mumins ze best d-day ever jeb laiska iedzeršanās trīs dienu garumā
piegdien pilnīgi neplānoti bij jāārstē iesnas kautkādā pirtī laidzē. viss jau labi, tik dejot jau arī nevajadzēja. tas, kā izrādās ir ar nejēdzīgām blaknēm. toties kafija ar jumtu sestdienas rīta saulē solīja patīkamu apokalipsi. solījumiem es noticēju un pats apsolījos to balzāmu sausu dzert arī bez kafijas. spoku dārziņos zem vecas ābeles zvilnēt bija pietiekami. realitāti ignorēt arī viegli. bet bija jau svarīgākas lietas darāmas - bij pusdienas pie keramiķiem. galdā tika celtas apokalipses pankūkas ar rabarberu ievārījumu un skalojām to visu ar naureļ darināto šampi. visādi talsenieki bij sanākuši, gan redzēti nesen gan redzēti daudz senāk. daudz stāstu un daudz prieka. vispār tā jau arī pastaro tiesu pienākas gaidīt, man liekas. un tad jau vēl jastaigā un jāriņķo pa talsiem bija lai izdomātu ka nakts skatu tornī pie jurgen zivju dīķa ir potenciāli vislabākais risinājums vakara piebeigšanai. taisnība jau beigās izrādījās gan rīta kafijai gan birstošajiem ievu ziediem. patīkama bij tā apokalipse ar visu krītošo komētu(pats es neredzēju - nejāgā piedzēros un saldi čušēju, bet pieci cīņu biedri ar aizturētu elpu noskatījās ekouguņošanā). tornī slēpties bija prāta darbs jo knišļi šogad baigi sparīgi sevi pieteikuši. 15 govis nav izturējušas kukaiņpusdienas. tāda informācija liekas daudz biedējošāka nekā stāsti par to, ka fukušimu akal purina. bet šodien - šodien pilnīgi kruts rīts, jo riekstiš alu atveda uzreiz kā tiko biju kafiju aplējis. un zivis ar tika noķertas un ceptas. tas jau gan ir baigi forši ja copē uz reiz kā iemet. aa un jā, ir ģipša langete salauzta jau 3 vietās un sākusi berz arī. un tač telefons pazuda. man jau no sākuma likās, ka nav jau man šis baigi vajadzīgais. šamais laikam sajuta manu vēsumu un bezkaislību mūsu savstarpējās attiecībās un notinās pie bembijiem kautkur.
un visam pa vidu es netīšām pīpēt atmetu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |