|
|
|
Aprīlis 7., 2008
12:41 - bez ģimenes
nedēļa pagājusi kopš man vairs nav ģimenes.
ir daudz brīvas vietas... ir daudz tukšuma.
sabradāti sapņi un aizmirsti solījumi.
uzrautas vecās rētas un dažas jaunas brūces.
Tā ģimene kurā es izaugu mani izraidīja, es viņiem kļuvu par apgrūtinājumu, par nastu, kas jāpacieš kā zobu sāpes. Tā ģimene kura ieņēma brīvo vietu mani izraidīja, jo arī tai es kļuvu par apgrūtinājumu.
būtu tākā jāizdara secinājumi, tikai es lāga nesaprotu ko man ar tiem secinājumiem darīt. izlietu ūdeni nesasmelt.
vienīgais loģiskais, kas nāk man prātā ir tas, ka man ir smags raksturs un liels ego (nu tā līdz galam es tam tā kā neticu, bet tik bieži man tas ir norādīts, ka gribot negribot jāpieņem par realitāti)
kurš man pastāstīs kā smagu raksturu vieglāku padarīt, kurš iemācīs kā ego ierobežot?
man pārmet nerēķināšanos.
tas ir sitiens zem jostas vietas. tas paralizē. runājot metaforās:
ja dabū pa olām, tad sāp. stāsta ka vajag uz papēžiem palēkāt, tad ātrāk sāpes atlāiž. bet nu nevar pat kājās piecelties nerunājot par lēkāšanu. ir vienkārši jāgaida, kad pāries.
EU! pēdējos 3 gadus mana dzīve ir pakārtota manai jaunajai ģimenei. dzīvesvietu nomainīju, lai manai meitai uz bruģa nebūtu jāaug, strādāju mietpilsoņa darbu, lai manai ģimenei "cilvēka cieīgus" apstākļus sagādātu. nepaiet ne diena, kad es par viņām abām nedomātu. katrs mans lēmums ir pakārtots ģimenei.
izrādās kļūdijos visos punktos. viss ko esu darījis vai nedarījis izrādās nepietiekams.
savu dzīvi redzēju kā nesavtīgu kalpošanu ģimenei, bet pieprasa vergošanu. likās ka ģimenē viens otru atbalsta, ļauj augt un attīstīties izrādās ka ģimene ir stresa pārņemta cīņa par līdera tiesībām.
par liekuļošanu.
nē par to ne vārda.
man vakar pajautāja vai es jūtu atvieglojumu pēc tā kas notika nedēļu atpakaļ.
un tad vēl par sarkasmu pārmest.
man pieprasa, lai es savu ģimeni turpmāk uztveru vienkārši - kā labus draugus.
nē. tā tas nenotiek. es tā nevaru. šodien es tevi mīlu, rīt tu esi labākais draugs. lai kļūtu par manu draugu viss ir jāsāk no tukšas vietas bez pagātnes un bez ilūzijām par nākotni.
sveiki, mani sauc jānis. man nekā nav un man neko nevajag.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |