|
|
|
Marts 19., 2007
09:50
man mazliet tākā sāp auss. nevar saprast.
kafija šodioen nav garšīga un ja atklāti, liekas ka mazliet dirst gribās.
tāds nekāds rīts darbā.
domāju un nevaru izdomāt vai ir pietiekami laba diena lai sāktu tā nopietni strādāt...
pēc kā garšo vējš?
zirgs teica ka pēc suņa.
jāiet atbrīvoties no iekšējā spiediena, tāteikt, jāizliek visi sūdi kas sakrājušies, moš varēs konservēties un beidzot k-ko izdarīt, savādāk jau pagājuši turpt divi mēneši kopš neko vērāņemamu neesu sadarījis. attaisnojumus jau var sameklēt visdažādākos.
principā liekas ka vienkārši entuziasms k-kā noplacis, slinkums pārņēmis manu būtību.
laigan nav tik traki.
vakar sagaidīju vakaru un kaimiņiem par prieku sāku labot caurumu grīdā. situ mazas nagliņas vienu pēc otras kādu pusstundu no vietas.
likās ka sievai prieks ka es beidzot pēc pusgada ņergāšanās esmu saņēmies kautko izdarīt.
man no tā prieka maz. ne jau tā ka vispār nav, bet maz. nu gribējās man to stūri tā - pa smuko sataisīt, bet ievilkās, aidzīvojās tas stūris un nevar vairs tā kā gribējās, par ilgu un par netīru darbiņš sanāk.
vēl.
tiku nepatiesi apvainots, lai arī sapnī, lai arī ne manējā, bet tomēr...
un vēl.
no paša agra rīta darbā uz galda atradu garu tumšu matu, pēc padzīļinātas izpētes secināju ka tas ir no manas mājas un precīzāk mo manas sievas. jautājums: kā ellē šamais gadījās uz mana galda pirms manis. tā laikam arī paliks neatbildēta mikla.
lai jau.
priecīgu pirmdienu un vispasaules lidojošo pingvīnu dienu jāni!
Mūzika: Primus - Over The Falls
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |